RĪGA, 16. marts – Sputnik. Krievijas Federācijas Drošības padome ir pārliecināta: NATO aktīvi pārvieto spēkus Krievijas robežu tuvumā.
Iepriekš KF Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs informēja, ka divu gadu laikā ātrās reaģēšanas kontingenta skaits ir pieaudzis no 25 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Reģionā dislocēti pastiprināti taktiskie bataljoni, tiek veidots daudznacionālās divīzijas štābs "Ziemeļi". NATO atjauno aukstā kara gados pastāvējušo sistēmu, kas paredz papildu karaspēka transportēšanu no ASV un Kanādas uz Eiropu bruņoto spēku lielu koalīcijas grupējumu izvēršanai pie Krievijas robežas, konstatēja KF Drošības padome.
Baltijas valstu teritorijā NATO gatavo infrastruktūru kontingenta dislokācijai, kas vairākkārt pārsniedz pašreizējo alianses spēku skaitu reģionā, norādīja KF Ekspertu padomes Militāri rūpnieciskās komisijas kolēģijas loceklis, militārais eksperts Viktors Murahovskis.
"Krievijas robežu tiešā tuvumā, Baltijā un Polijā dislocēto karaspēku skaits ir relatīvi neliels. Galvenos draudus rada cits faktors. NATO pieņēmusi lēmumu līdz 2020. gadam īstenot iniciatīvu "trīsreiz pa 30": 30 mehanizētie bataljoni, 30 aviācijas eskadriļas un 30 karakuģi, gatavi izmantošanai 30 dienu laikā. Tie ir ātrās reaģēšanas spēki, kuru operatīvā gatavība tiks nodrošināta grupējuma radīšanai pie Krievijas robežām,"- uzsvēra Murahovskis radio Sputnik ēterā.
Eksperts piebilda, ka NATO aktīvi īsteno pasākumus, ko militārā valodā dēvē par karadarbības teātra operatīvo iekārtošanu.
"Tiek modernizēti un paplašināti aerodromi, dzelzceļa mezgli un ostas, izvietoti štābi, sakaru līnijas un tā tālāk. Visa šī infrastruktūra tiek gatavota uzbrukuma grupējuma izvēršanai. KF Ģenerālštābs vērtē, ka pēc 2020. gada šī infrastruktūra spēs uzņemt 300 tūkstošus karavīru lietu NATO spēku grupējumu," – konstatēja Murahovskis.
No 2016. gada NATO pēc Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas lūguma dislocējusi reģionā daudznacionālos spēkus, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. Tāda alianses militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā nav pieredzēta kopš aukstā kara beigām.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādas agresīvas darbības Baltijas reģionā, tomēr NATO darbības liek Krievijai spert atbildes soļus, lai stiprinātu savu robežu drošību.