RĪGA, 8. marts – Sputnik. Dalība kolektīvās zemessargu mācības kļūs par attaisnojošu iemeslu darba izlaišanai, Latvijas Saeima veikusi attiecīgas izmaiņas Darba likumā, vēsta BNN.
Zemessargs drīkstēs ne vien izlaist darbu mācību laikā, bet arī saņemt noteiktu atlīdzību no darba devēja. Turklāt izdevumus, kas šādos gadījumos saistīti ar atlīdzības izmaksāšanu, darba devējam kompensēs Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Attiecīga likuma norma stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
Darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību arī gadījumos, kad viņš nepilda darba pienākumus sakarā ar citām zemessargu mācībām, kā arī rezervistu militārajām mācībām.
Arī mācību iestādēm jāatbrīvo no mācībām zemessargi, kuri piedalās mācībās vai uzdevumu veikšanā, kā arī iesaukti uz rezervistu militārām mācībām. Turklāt mācību iestādēm ir pienākums saglabāt viņu tiesības turpināt mācības iepriekšējos nosacījumos, liecina izmaiņas Zemessardzes likumā un Militārā dienesta likumā.
Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.
Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti gandrīz 20 Zemessardzes bataljonu. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu. Piemēram, februāra sākumā aizsardzības iestāde paziņoja par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mehanizētās kājnieku brigādes atbalsta Zemessardzes bataljona izveidošanas plāniem. Bataljons tiks izveidots saskaņā ar mehanizētās kājnieku brigādes attīstības plānu, runājot konkrētāk, kā viegla kājnieku vienība.
Tāpat tika ziņots, ka līdz 2021. gadam Aizsardzības ministrija plāno uzsākt sešu jaunu Zemessardzes bataljonu bāzu attīstību. Tās tiks izvietotas Rīgā, kā arī Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils un Gulbenes novadā.