Krievija brīdina Baltiju par darba apstākļu izmaiņām BRELL sistēmā

Infrastruktūra Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolētai funkcionēšanai jau ir gatava, taču Krievija ir gatava strādāt BRELL sistēmā līdz 2025. gadam.
Sputnik

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Krievija ir gatava strādāt tā saucamajā enerģētiskajā lokā BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva) līdz 2025. gadam, taču ar citiem noteikumiem, paziņoja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks žurnālistiem pēc Pregoļskas TES ekspluatācijas starta ceremonijas, vēsta RIA Novosti.

"Mēs esam gatavi strādāt lokā. Tostarp arī līdz 2025. gadam. Taču ar citiem noteikumiem," – apliecināja Kozaks.

Viņš atgādināja, ka 24.-26. maijā ieplānota Kaļiņingradas energosistēmas izolēta darba tests. Savukārt Baltijas valstis nolēmušas pārbaudes darbus atlikt.

"Pārbaudes testa režīmā notiks šī gada maijā, savukārt jautājumā par izmēģinājumiem Baltijas valstīs mums ziņots, ka viņi gaidīs izmēģinājumu rezultātus Kaļiņingradas apgabalā, bet pēc tam pieņems lēmumu par izmēģinājumu termiņiem pie sevis," – atklāja Kozaks.

Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā

Iepriekš Igaunijas elektrotīklu operatora Elering vadītājs Tāvi Veskimēgi paziņoja, ka Krievijai tuvākajā laikā vairs nebūs vajadzīgas Baltijas valstis, lai regulētu frekvenci Kaļiņingradas elektrotīklos, jo visa infrastruktūra Krievijas reģiona energosistēmas izolētai funkcionēšanai jau faktiski ir gatava. Taču Baltijai līdz 2025. gadam vēl joprojām būs vajadzīga frekvences regulēšana, un Maskava par to varēs pieprasīt maksu.

"Pēc būtības, nekā nepareiza tur nav, viņi faktiski sniedz mums frekvences regulēšanas pakalpojumu. Jautājums par rēķina summu, kas nevar būt lielāka par izdevumiem, ko mums pašiem nāktos nest analoģiskas jaudas būvdarbiem un ekspluatācijai. Mēs to vērtējam 30 miljonu eiro apmērā gadā," – norādīja Veskimēgi.

Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.

Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.

Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.

Iziešana no BRELL neatbrīvos Baltiju no Krievijas elektroenerģijas importa

Pavasarī ieplānots Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolēta darba tests. Kad šī informācija kļuva zināma Baltijas valstīs, elektroenerģijas padeves sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST, Latvija) un Elering (Igaunija) paziņoja, ka šī gada jūnijā neveiks Baltijas valstu energosistēmu darba izmēģinājumus izolētā režīmā. Kā iemeslu šādam lēmumam operatori nosauca Krievijas lēmumu veikt šādus izmēģinājumus Kaļiņingradas apgabalā pirms Baltijas valstīm – maija beigās.

Kompānijas nolēma pagaidīt Krievijas rezultātus. Tāpat Elering paziņoja, ka izmēģinājumi atlikti riska dēļ, ka testēšana Kaļiņingradā var būt neveiksmīga. AST piebilda, ka jaunais testēšanas datums tiks noteikts pēc Kaļiņingradas testa izvērtēšanas.

Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem koordinē Eiropas Komisija. Tās viceprezidents enerģētiskās savienības jautājumos Marošs Šefčovičs pērnā gada nogalē pavēstīja, ka neviens nevēlas saskarties ar nepatīkamiem pārsteigumiem elektroenerģijas piegādes jomā – ne Baltijas valstis, ne Krievija vai Baltkrievija, tāpēc puses plānveidīgi risina tehniskās konsultācijas.