RĪGA, 6. marts — Sputnik. Polija apņēmusies uzbūvēt kanālu pāri Baltijas strēlei, neskatoties uz Eiropas Savienības paustajām bažām. Galvenos darbus plānots sākt šī gada otrajā pusē, vēsta Reuters.
Polijas jūras lietu ministrs Mareks Grubarčiks paudis argumentus par labu kanālam: viņš apgalvo, ka patlaban kuģi var ienākt Kaļiņingradas līcī tikai ar Krievijas atļauju, bet izbūvētais kanāls dāvās Polijai iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus. Tāpat, pēc ministra domām, kanāla izbūve ļaus pārvērst Elblongu par lielu ostu.
Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.
2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.
2018. gada nogalē Polijas valdība izsludināja iepirkumu kanāla celtniecībai pāri Baltijas strēlei. Šoziem sākta meža izciršana būvdarbu vietā.
Krievija jau vairākkārt paudusi bažas par iespējamiem draudiem Baltijas ekosistēmai, ņemot vērā Polijas sāktos kuģošanas kanāla būvdarbus pāri Baltijas strēlei.
Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.
Tiek uzsvērts, ka Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.
Šī gada februāra beigās Greenpeace parstāvniecība Polijā nosūtīja sūdzību Eiropas Komisijai ar lūgumu nepieļaut kanāla būvdarbus pari Baltijas strēlei.
Ekologi paziņoja, ka kanāla projekta īstenošana var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi dažādos aspektos.
Eiropas Komisija ieteica Polijai atteikties no kanāla izbūves pāri Baltijas strēlei.