"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem

Cīņa ar nelegālās naudas plūsmu un teroristiem notiek uz godīgu iedzīvotāju rēķina, uzskata Latvijas iedzīvotāja, kura iestājas pret virtuālo naudu.
Sputnik

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Likuma grozījumi, kuri paredz ievērojamu skaidras naudas darījumu ierobežošanu Latvijā, izskatās, ka arvien vairāk izraisa tautas neapmierinātības vilni.

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi dalās kādas Ilzes Vanagas, bijušās Probācijas dienesta darbinieces un Jaunās konservatīvās partijas locekles stāstā, kura uz sava dzīves piemēra ļoti uzskatāmi pastāstīja, kāpēc neuztic naudu finanšu iestādēm.

"Kādēļ es esmu pret virtuālo naudu? Savā, ne pārāk garajā mūžā, tomēr, esmu pārāk bieži saskārusies ar banku "drošumu".

1. 18 gados cēli ar Krājkases grāmatiņu devos izņemt vecāku veidoto uzkrājumu. Banka paziņoja, ka man jāsamaksā 10 lati par konta uzturēšanu un kontā nekā neesot. Labi, noriju. Naudas maiņa un tā, kam negadās... Bet uzkrājuma nebija, bija tikai parāds.

2. Bankā Baltija, paldies dievam maniem vecākiem ieguldījumu nebija, bet redzēju kā cilvēki pazaudēja savu naudu. Var jau teikt alkatība, risks utt. Bet nauda izgaisa.

3. Krājbanka - no rīta attapties, ka ar karti neko nevari samaksāt, un priecāties, ka makā vismaz skaidrā ir palikusi, lai varētu no benzīntanka tikt prom ne zagļa statusā.

4. Parex, AB...

5. Veidot bankā uzkrājumu bērnam, kuru, uznākot krīzei nācās izņemt, bet nauda tikai 3 mēnešus vēlāk tika izsniegta (no pieprasījuma brīža), kā arī banka pacentās iekasēt apkalpošanas maksu, uzkrātos procentus un rezultātā saņemu daudz mazāku summu kā biju iemaksājusi.

6. Banku "veiksmīgi" apsaimniekotie pensiju fondi. Par kādu profesionalitāti un drošību varam runāt, ja nevis peļņa, bet gan zaudējumi gūti?

7. Dzīvojot reģionā, bieži vien nākas saskarties ar situāciju, kad ieejot bodē, pārdevēja jau laicīgi paziņo - termināls nestrādā, jāmaksā skaidrā. Bankomāta tuvumā nav. Ko nu - vai nu paliec neēdis vai meklē skaidro."

Uzskatīja savā Facebook lapā savas neuzticības iemeslus Inga Vanaga. Pēc kā sieviete rezumē, ka visi ierobežojumi skaidras naudas darījumiem nāk par labu tikai bankām, kuras uz tā tik pelna.

"Var jau runāt par cēlajiem mērķiem kontrolēt nelegālās naudas plūsmas, terorismu, utt. Bet ne jau uz godīgo iedzīvotāju rēķina. Kontrolējiet grēkāžus, nevis padariet visus par tādiem un vēl uz masas rēķina dodiet bankām iespēju pelnīt. Ja terorists būs nobriedis savai darbībai, šaubos vai viņu interesēs labs auto, nopirks pa kādu simtiņu krūmu gonku vāģi un priecīgs savu darbu padarīs... Toties Tu nevarēsi manipulēt ar skaidro naudu vai krāt to burkā zem ābeles..." - sūdzas sieviete.

Vien daži centās iebilst Ilzei Vanagai: absolūtais sociālo tīklu lietotāju vairākums atbalstīja Latvijas iedzīvotājas sašutumu.

"Tas jau visiem ir skaidrs, ka te nekādu saistību ar terorisma apkarošanu, tas viss ir, lai parastie mirstīgie būtu zem kontroles uz katra soļa, tie tur augšā laikam domā ka tauta tic šim "bullshitam"," - piekrīt Dins Grants.

"Ar to saskāros, naudas maiņas gaitā visa bērnam domātā naudiņa izčibēja, tiešām labāk krāt zeķē," dalās savā pieredzē Māris Lībeks.

"Precīzi, viņi taisās cīnīties pret godīgajiem. Zagļi viņus vispār neinteresē," - uzskata Jānis Puķīte.

Savukārt Baiba Zīle interesējas, kāda ir šīs publikācijas jēga. "Kāda ir raksta jēga? Krāt burkā? Šobrīd ir ok, jo procentu nav," - piekrīt viņa. Taču Ilze Vanaga skaidro, ka viņas "raksta jēga ir tāda, ka tev tiks atņemta kontrole par tavām izvēlēm manipulēt ar savu naudu pēc tavas izvēles, bet ar likumu tiks noteikts veids kā vienīgi tu to drīksti darīt".

"Un neaizmirsti, ka uzkrājot bankā, no taviem uzkrātajiem % tev tiek iekasēts nodoklis, tad vēl atņem inflāciju utt. Rezultāts līdzvērtīgs kā uzkrājot burkā... tikai burkas uzkrājumam tev ir pieeja uzreiz, bez komisijas maksas par izsniegšanu," - skaidro Ilze.

Latvija – čempione cīņā ar skaidru naudu

Atgādināsim, ka pirms dažām dienām kļuva zināms, ka Finanšu ministrija piedāvā vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanas iespējas, aizliedzot nekustamā īpašuma iegādi par skaidru naudu, darījumus, kuri pārsniedz 3000 eiro (iepriekš šādu darījumu slieksnis sastādīja 7300 eiro), kā arī noteikt ierobežojumus skaidras naudas izmantošanai veicot transportlīdzekļu iegādi (virs 1500 eiro).

Finanšu ministrijas plānos ir vispār minimizēt skaidras naudas darījumus valstī. Iestāde tiecas praktiski pilnībā, cik vien tas ir iespējams, pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem nākotnē. Pēc šo izmaiņu ieviešanas Finanšu ministrija plāno, ka 2019. gada budžeta ienākumi palielināsies par 675 tūkstošiem eiro, savukārt sekojošajos gados – par 900 tūkstošiem eiro.

Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, taču iespējamais to stāšanās spēkā laiks ir maijs. Lēmums par tiem vēl ir jāpieņem Saeimai.