RĪGA, 27. februāris - Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome aicināja Polijas valdību atteikties no unikāla dabas objekta iznīcināšanas, pie kā novedīs kuģošanas kanāla celtniecība pāri Baltijas strēlei.
"Krievijas Federācijas prezidenta Pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību padome ir norūpējusies par to, kā apkārtējo vidi ietekmēs Baltijas kuģošanas kanāla būvdarbi pāri Baltijas (Vislas) strēlei, ko plāno Polijas Republikas valdība," - vēsta padome.
Baltijas strēle līdz ar Vislas līci ir unikāls dabas objekts, uzsvēra ziņojuma autori. Biologi vēsta, ka Krievijai piederošajā strēles teritorijā mīt vairāk nekā desmit retu un izmirstošu dzīvnieku un augu sugu pārstāvji. Kanāla izbūves rezultātā ne tikai būs nepieciešama mežu izciršana (mediji vēsta, ka tā jau ir sākusies), bet arī mainīsies līča ūdens režīms un pastāv liels risks, ka tā kaitēs esošajām ekosistēmām, vēsta CTP.
Padome pauda pārliecību, ka pirms tamlīdzīgas iejaukšanās nepieciešams starptautisks apkārtējās vides ietekmes vērtējums saskaņā ar ESPO konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" prasībām.
Padome atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas viedokli, kura izteica Polijai brīdinājumu sakarā ar kanāla celtniecības darbu sākumu, aicināja Polijas valdību uzklausīt sabiedrības un ekologu viedokli un nepieļaut unikāla dabas objekta iznīcināšanu.
Unikālā Baltijas strēle
Baltijas strēle (kāpa) – šaura sauszemes josla, kas atdala Kaļiņingradas līci no Gdaņskas līča. Strēle ir 65 kilometrus gara (35 km no tiem pieder Krievijas Federācijai). Polijā strēle savienota ar kontinentu. Kaļiņingradas apgabalā to no kontinenta atdala kuģošanas šaurums.
Jau 2018. gada oktobra vidū Polijas valdība aizsāka simbolisku kanāla būvniecību pāri Baltijas strēlei Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" priekšsēdētāja Jaroslava Kačinska klātbūtnē. Grubarčiks un Kačinskis ieraka zemē stabu, kas simbolizēja būvdarbu sākumu. Būvdarbu plāns paredz, ka tiks izbūvēts 1,3 km garš un 5 metrus dziļš kanāls, kas ļaus ieiet Elblongas ostā (Polija) līdz 100 metrus gariem, līdz 20 metrus platiem kuģiem, kuru iegrime sasniedz 4 metrus. Projekta plānotās izmaksas – 880 milj. zlotu.
Eksperti uzskata, ka kuģniecības kanāla izbūve pāri Baltijas strēlei prasīs vērienīgus krasta nostiprināšānas un dibena padziļināšanas darbus, lai nodrošinātu iespēju nokļūt Elblongas ostā lielas tonnāžas kuģiem.
Baltijas strēles dabas komplekss ir ļoti jutīgs pret jebkādu antropogēno ietekmi un naftas piesārņojumu.
Baltijas strēles rajons veido koridoru lielam skaitam migrējošo putnu sugu, kuri no Krievijas ziemeļrietumiem, Somijas un Baltijas valstīm lido uz Eiropas vidusdaļu un dienvidiem. Ik gadus pavasarī un rudenī pāri strēlei lido līdz 20 miljoni putnu, daudzi no tiem šeit apstājas atpūsties.
Polija ir ESPO konvencijas puse, tāpēc valsts ir atbildīga par savām saistībām, ko uzņēmusies, to parakstot. Tās pienākums ir veikt visus pienācīgos pasākumus, lai novērstu, mazinātu un kontrolētu būtisku kaitīgu pārrobežu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Krievija nav ESPO Konvecijas puse, faktiski tai nav tiesību pieprasīt no Polijas dokumentā iekļauto procedūru izpildi. Taču Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ietvaros Polijas pienākums bija informēt Krieviju par plānojamo būvdarbu potenciālajām nelabvēlīgajām sekām, kā arī garantēt darbību veikšanu ar mērķi mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi un saglabāt Kaļiņingradas līča rajona bioloģisko daudzveidību.