Latvijas kokapstrādes uzņēmumi nepametīs Lielbritānijas tirgu pēc Brexit

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atgādināja, ka Latvija arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā sekmīgi izturējusi konkurenci Lielbritānijas tirgū.
Sputnik

RĪGA, 26.februāris — Sputnik. Domājams, Latvijas kokapstrādes uzņēmumi arī turpmāk būs vieni no svarīgākajiem piegādātājiem Lielbritānijas tirgū, neskatoties uz valsts izstāšanos no ES, uzskata zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Politiķis atgādināja, ka Latvija arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā sekmīgi izturējusi konkurenci Lielbritānijas tirgū, un kokapstrādes uzņēmumi to nepametīs, vēsta rus.tvnet.lv. Komentējot Brexit iespējamās sekas Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu darbībā, kuru vidū daudzi eksportē produkciju uz Lielbritāniju, ministrs atzīmēja, ka uzņēmumiem būtu jāpadomā par iespējām nostiprināt savas pozīcijas tuvākajos tirgos un konkurēt ar Lietuvu un Igauniju.

"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES

Taujāts par to, kā sekmēt konkurenci ārvalstu tirgos, Gerhards norādīja, ka liels darbs veikts ES fondu plānošanas agrākajos periodos, kad uzņēmumi ieguldīja līdzekļus attīstībā. Pie tam viņš uzskata, ka nāktos vairāk domāt par piena kooperatīvu attīstību.

Lielbritānijai jāpamet Eiropas Savienība šī gada 29. martā, taču vakar avīze Telegraph informēja, ka Apvienotās Karalistes valdība izvērtē iespējas atlikt izstāšanos no ES. Iepriekš valsts premjerministre Terēza Meja paziņoja, ka parlamenta atkārtots balsojums par vienošanos ar ES par Brexit notiks līdz 12. martam. Izdevums atgādināja: ja likumdevēji no jauna noraidīs ministru kabineta noteikumus, premjerministre plāno vērsties Briselē ar oficiālu lūgumu atlikt Brexit termiņu.

Britu ministri uzskata, ka izstāšanos nav iespējams atlikt vairāk kā par diviem mēnešiem, lai izvairītos no Lielbritānijas dalības Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Izdevums raksta, ka EK priekšsēdētājs Donalds Tusks atbalsta Brexit atcelšanu, taču uzskata, ka jānosaka divus gadus ilgs periods.

Vienošanos ar ES par Brexit britu parlaments noraidīja janvārī ar vērā ņemamu balsu vairākumu. Deputāti pieprasa grozījumus jautājumā par Ziemeļīrijas un Irījas Republikas robežu, taču Eiropas Savienība patlaban noraida iespēju grozīt vienošanās tekstu.