Sensacionāls pavērsiens Djatlova grupas bojāejas izmeklēšanā

1959. gada 23. janvārī deviņi studenti no Urālu Politehniskā institūta 5. kursa studenta Igora Djatlova vadībā devas slēpju pārgājienā. Tūristu grupa gāja bojā. Traģēdijas iemesli nav noskaidroti līdz šim laikam.
Sputnik

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Sešdesmit gadus pēc Djatlova grupas bojāejas Krievijas Ģenerālprokuratūra atsāka traģēdijas iemeslu izmeklēšanu, portālā RIA Novosti pastāstīja korespondente Anastasija Gņedinska. Resors uzsvēra, ka no 75 versijām, kas skaidroja traģēdiju Urālu ziemeļos, tiks pārbaudīti trīs dabas izraisīti cēloņi – lavīna, tā saucamais "sniega dēlis" un vētra. Vienlaikus Djatlova grupas piemiņas fonda pārstāvji apgalvoja: viņu rīcībā ir pierādījumi, kuri apliecina, ka jau 12 dienas pirms pirmo līķu atrašanas izmeklētāji zinājuši, ka tūristi gājuši bojā. To netieši apliecina virkne alternatīvo versiju. Piemēram, viena no tām pauž, ka Djatlova grupas nāve bija inscenēta, bet notikuma vieta sakārtota, lai slēptu pēdas, kas norādītu uz slepena ieroča izmēģinājumiem.

Septiņi desmiti versiju

1959. gada 23. janvārī deviņi studenti no Urālu Politehniskā institūta 5. kursa studenta Igora Djatlova vadībā devas slēpju pārgājienā. Viņu maršruts veda uz Otortena un Holatčahla kalniem Urālu ziemeļos. Bija plānots, ka pārgājiens ilgs 16 dienas. 12. februārī djatloviešiem bija jānonāk Vižaja ciemā – maršruta galapunktā un jānosūta telegramma institūta sporta klubam. Taču nekādas ziņas no viņiem netika saņemtas. Meklējumi sākās 20. februārī, bet 26. februārī tika atrasta sagriezta tūristu telts. Nākamajā dienā pusotru kilometru tālāk – pirmie bojā gājušie, Jurijs Dorošenko un Jurijs Krivoņiščenko. Abi bija apakšveļā, gulēja netālu no ugunskura vietas. Nākamajā dienā tika atrasts pats Djatlovs, Zina Kolmogorova un Rustems Slobodins.

Pārējos grupas locekļus izdevās atrast tikai maijā, kad sāka kust sniegs. 26. februārī sakarā ar studentu bojāeju tika ierosināta krimināllieta, bet trīs mēnešus vēlāk to pārtrauca. "Tā kā uz mirstīgajām atliekām nav redzami miesas bojājumi un cīņas pazīmes, vērtīgi priekšmeti nav pazuduši, (..) jāpieļauj, ka tūristu nāves iemesls ir stihisks spēks, kuru tūristi nespēja pārvarēt," – teikts nolēmumā.

Taču kas tas bija par "stihisku spēku", kas piespieda jauniešus sagriezt telti un mesties prom salā bez apģērba un apaviem? Kāpēc Ļudai Dubiņinai un Semjonam Zolotarjovam bija salauztas ribas, bet Tibo-Brinjolam – ielauzts galvaskauss?

Visi šie jautājumi radīja lielu skaitu kriminālu versiju. Piemēram, tika izvirzīts pieņēmums, ka viņus nogalinājuši mansi cilts pārstāvji, kuru acīs Holatčahla kalnam ir rituāla nozīme. Tika pieļauts, ka ar tūristiem izrēķinājušies malumednieki no IeM aprindām – grupas dalībnieki it kā neviļus ieraudzījuši miliču noziegumus. Ir arī dažas gluži konspiroloģiskas versijas.

Viena no tām pauž, ka grupa, iespējams, nokļuvusi kaut kāda jauna ieroča, piemēram, raķetes izmēģinājumu epicentrā. Tās kritiena dēļ varēja rasties lavīna, kas pārklāja tūristus, taču tā varēja kļūt arī par viņu bojāejas tiešo iemeslu. Piemēram, žurnālists Anatolijs Guščins no Jekaterinburgas pieļāva, ka djatlovieši novērojuši neitronu bumbas izmēģinājumus, tāpēc viņu nāve tika inscenēta, bet traģēdijas vieta – sakārtota, lai saglabātu valsts noslēpumu. Šai versijai par labu liecina arī fakts, ka uz atsevišķiem apģērba gabaliem bija fiksētas radioaktīvās vielas, kuru daudzums mazliet pārsniedza normu.

Sensacionāls pavērsiens Djatlova grupas bojāejas izmeklēšanā

Iespējams, versija nemaz nav tik fantastiska, kā šķiet. Nesen rakstnieks un Djatlova pārejas noslēpumu pētnieks Oļegs Arhipovs pastāstīja, ka Ivdelas pilsētas prokurors Vasilijs Tempalovs (viņš ierosināja krimināllietu) atstājis dienesta zīmīti Sverdlovskas apgabala prokuratūras īpaši svarīgu lietu izmeklētājam Vladimiram Korotajevam. Šī zīmīte liecina, ka par grupas bojāeju apgabala prokuratūra bija informēja pirms mirstīgo atlieku oficiālās atrašanas.

Kļūdījies par deviņām dienām

Zīmīti kopā ar virkni citu dokumentu Arhipovam nodevusi Vladimira Korotajeva atraitne. Tā datēta ar 1959. gada 15. februāri. Vēstulē teikts, ka Templatovs steigšus izsaukts uz Sverdlovsku (tagadējā Jekaterinburga – red.), lai "sniegtu ziņojumu KPFSR prokurora vietniekam krimināllietā sakarā ar tūristu nāvi".

Tātad jau 12 dienas pirms mirstīgo atlieku atrašanas prokuratūrā bija zināms, ka djatlovieši ir miruši? Ir arī vēl viens interesants fakts. Savā zīmītē Tempalovs lūdza Korotajevu nopratināt vienu liecinieku "jautājumā par to, vai tūristu grupas (bojāgājušais) vadītājs Djatlovs ir teicis, ka Vižajā viņi atgriezīsies nevis 12.02.59., bet gan 15.02.59.g."

"Šo zīmīti es atradu jau 2016. gada septembrī. Tomēr nesteidzos to parādīt sabiedrībai. Sapratu, ka nepieciešami dzelžaini pierādījumi, ka tā ir autentiska. Šajā laikā bija veiktas divas ekspertīzes: rokraksta un zinātniski tehniskā. Pirmā apliecināja, ka zīmīti patiešām atstājis Vasilijs Tempalovs. Otrā apstiprināja dokumenta autentiskumu un faktu, ka izmaiņas tekstā nav veiktas. Visi pētījumi notika Urālu reģionālajā tiesu ekspertīzes centrā," – aģentūrai RIA Novosti atklāja Oļegs Arhipovs.

Jā, varam pieņemt, ka Ivdelas prokurors vienkārši sajaucis mēnesi, taču februāris zīmītē pieminēts vairākās vietās. Vienuviet datums "15. februāris" ir pārsvītrots, tā vietā rakstīts "16. februāris". Šajā rindkopā Tempalovs lūdza Korotajevu sekot kaut kāda Rejeba lietai, kurā "16.02.59. bija jāpieņem spriedums".

"Datumu var sajaukt ikviens. Taču kļūdīties vairākās vietās? Turklāt vēl nosvītrot un pēc tam atkal ierakstīt nepareizu datumu? Tā jau ir fantastika," – argumentēja Arhipovs.

"Atminējums – ķīmiskās ekspertīzes rezultātos"

Gandrīz desmit gadu laikā, ko rakstnieks veltījis Djatlova pārejas mīklai, viņam radusies virkne jautājumu šajā lietā. Pats galvenais – kāpēc no materiāliem izgaisuši tūristu iekšējo orgānu fragmentu histoloģisko un ķīmisko pētījumu rezultāti.

Sensacionāls pavērsiens Djatlova grupas bojāejas izmeklēšanā

"Tiesu medicīnas eksperts Boriss Vozroždenskis, veicot pirmo piecu kalnu pārejā atrasto ķermeņu sekciju, nosūtīja audu fragmentus uz Sverdlovsku, uz ķīmiskajiem un histoloģiskajiem pētījumiem. Tas pieminēts medicīniskajos dokumentos. Saskaņā ar maniem datiem, Sverdlovskas apgabala tiesu medicīnas ekspertīzes birojs pētījumus veica. Man pat ir tiesu ķīmiķu uzvārdi – Deminova un Čaščihina. Taču akta ar rezultātiem lietā nav. Kāpēc tas izņemts, kas bija šajā dokumentā?" – lauza galvu Arhipovs.

Rakstnieks pastāstīja arī to, ka līķa plankumu izvietojums uz dažu bojāgājušo mirstīgajām atliekām nesakrīt ar ķermeņu stāvokli, kad tie tika atrasti. "Piemēram, Jurijs Dorošenko gulēja uz vēdera, Zina Kolmogorova – uz sāniem. Taču līķa plankumi tika atrasti ķermeņu aizmugures daļā. Es konsultējos ar tiesu mediķiem, viņi iebilda, ka tā nevarot būt," – bija neizpratnē Oļegs.

Pētnieku satrauca arī Urālu kara apgabala komandiera klātbūtne Ivdelā meklējumu operācijas laikā.

"Aculiecinieki stāsta, ka tajās dienās pilsētā bija liels skaits augsti stāvošu militārpersonu. Kāpēc viņi ieradās? Diezin vai ar mērķi kontrolēt desmit nosalušu tūristu meklējumus," – piezīmēja rakstnieks.

Pie tam Oļegs Arhipovs ļoti skeptiski izvērtēja versiju, kas liecina, ka djatloviešu līķi, iespējams, pārnesti un viņu bojāeja pat inscenēta: "Tās ir vērienīgas manipulācijas. Kam tās vajadzīgas? Tik un tā tolaik lieta bija slepena, nevienam ne prātā nevarēja ienākt, ka Padomju Savienība sabruks un informācija būs brīvi pieejama."

Arhipovs izslēdza arī iespēju, ka tūristi būtu gājuši bojā dabas katastrofā: "Negribu iestigt konspiroloģijā, taču, manuprāt, traģēdijas atminējums meklējams izņemtajā tiesu ķīmiskajā ekspertīzē. Ja tajā nebūtu nekā šokējoša, nevajadzētu slēpt rezultātus."

"Kļūdījies automātiski"

Visus šos argumentus prokuratūra uzskata par nepamatotiem. Izmeklēšana ir atsākta, lai izbeigtu spekulācijas ap Djatlova grupas bojāeju. Sverdlovskas apgabala Prokuratūras Federālās likumdošanas izpildes kontroles pārvaldes priekšnieks Andrejs Kurjakovs (viņš vada pārbaudi) resora oficiālajā kanālā pastāstīja, ka tuvākajā laikā izmeklētāju un ekspertu grupa no jauna dosies uz traģēdijas vietu. Pēc tam tiks nozīmētas jaunas ekspertīzes (pagaidām plānotas deviņas ekspertīzes).

Sensacionāls pavērsiens Djatlova grupas bojāejas izmeklēšanā

"Galvenā būs situācijas (ekspertīze – red.). Tā pastāstījis, vai iespējams, sagriežot telti, pamest to, vai to iespējams paveikt visiem kopā vai tikai pēc kārtas. Vai iespējams nokāpt no kalna un pēc tam atkal uzkāpt līdz teltij. Atbildes uz šiem jautājumiem būs iespējams saņemt pēc brauciena uz kalnu pāreju ziemas periodā, jo nepieciešams novērtēt situāciju, veikt mērījumus," – paskaidroja Kurjakovs.

Viņš piezīmēja, ka no 75 Djatlova grupas bojāejas versijām 72 ir nepamatotas. Izmeklēšana izvērtēs tikai trīs no tām: lavīna, tā saucamais "sniega dēlis" un viesulis. "Pēc nepieciešamajiem mērījumiem ar mūsdienīgu tehniku eksperti varēs noteikt, vai cilvēku bojāejas vietā ir iespējamas minētās dabas parādības," – apliecināja izmeklētājs.

Tāpat prokuratūra jau pārbaudījusi arī Arhipova atrasto zīmīti. Viss liecina par to, ka Vasilijs Tempalovs patiešām kļūdaini ierakstījis datumu.

"Vēstulē pieminēts pilsonis Rejebs, spriedumu viņam it kā vajadzēja nolasīt 16. februārī. Taču mēs atradām izziņu par Sverdlovskas apgabala prokuratūras pārbaudi Ivdelas prokuratūrā. Tajā norādīts, ka Rejeba lieta nodota tiesai 1959. gada 2. aprīlī. Bet spriedums tika pieņemts 16. aprīlī," – pastāstīja Kurjakovs.

To, kā Ivdelas prokurors pieļāvis kļūdu vairākās vietās, izskaidroja eksperts-psihologs. Speciālists minēja, ka, rakstot zīmīti, Tempalovs domājis par notikumiem februārī, kad gāja bojā grupa. "Viņš brauc ziņot par notikumiem februārī, viņš lūdz uzzināt, vai Djatlovs teicis, ka atgriezīsies 15. februārī, un zīmītes beigās arī automātiski ierakstīja februāri," – paskaidroja Andrejs Kurjakovs.

"Sagriezuši telti, lai nenosmaktu"

2. februārī Urālu Federālās universitātes ēkā notika ikgadēja konference, ko organizē Djatlova grupas piemiņas fonds. Tajā tika parādīta Ivdelas prokurora zīmīte un vairāki arhīva dokumenti. Uzstājās 20 noslēpumainā stāsta pētnieki no dažādām Krievijas pilsētām. Izskanēja visneparastākās versijas. Piemēram, Valentīns Jakimenko, kurš piedalījās tūristu meklējumos 1959. gadā, pieļāva, ka pāri lidojoša lidmašīna, iespējams, aplējusi grupu ar heptilu (toksiska degviela). Tāpēc pārgājiena dalībnieki tādā steigā pametuši telti.

Jurijs Gordo izvirzīja versiju, ka grupa iekļuvusi kādā "aizliegtā zonā". Par pierādījumu pētnieks uzskata faktu, ka viņa tēvam (viņš parakstīja djatloviešu maršruta lapas, bet pēc tam organizēja meklējumus) helikopters nav izsniegts nekavējoties. Vēl vairāk, dispečeri it kā esot apgalvojuši: "Uz aizliegtajām zonām mēs nelidojam." Pirmajā reisā kopā ar meklējumu grupu devies kāds cilvēks civilā apģērbā, kurš kontrolējis visas viņu darbības.

Konferencē uzstājās arī zinātnieks no Pēterburgas, sporta meistars tūrismā Jevgēņijs Bujanovs. Viņa versiju par notikumiem kalnu pārejā prokuratūra uzskata par ticamāko. Bujanovs uzskata, ka tūristu nāve ir vairāku kļūdu rezultāts. Pirmkārt, viņi uzstādījuši telti kalna nogāzē, kas veido "daudzslāņainu dēli". Dienā saulē sniegs sāk kust, naktī sasalst, pārvēršas ledū, tam virsū atkal uzsnieg jauns. Izlīdzinot vietu nometnei, djatlovieši nogrieza slāņa pamatni un paši radīja avārijas situāciju: izprovocēja lavīnu. Savukārt telti viņi sagrieza, lai tajā nenosmaktu.