RĪGA, 10. februāris – Sputnik. Mūsdienu sabiedrības dzīvē aizvien lielāku lomu iekaro sociālie tīkli, taču lielākais to nestais risks ir nevis atkarība, bet gan fakts, ka sociālie tīkli kļūst par dezinformācijas izplatīšanas metodi un mazina cilvēku spējas domāt kritiski.
Šādu viedokli aģentūrai RIA Novosti pauda Kalifornijas mediju psiholoģijas pētījumu centra direktore Pamela Ratledža.
"Sociālo mediju lielākais risks neslēpjas jebkādās adiktīvās īpatnībās, to nes cilvēku kritiskas domāšanas trūkums un atteikšanās no infromācijas vispārējas pārbaudes, kā rezultātā iespējama dezinformācijas un propagandas izplatīšanās, kā arī nepietiekamas sociālās iemaņas agresīvas uzvedības un psiholoģiskā spiediena, kā arī tīklā publicētu aizvainojumu novēršanai," – uzskata eksperte.
Līdz ar to, viņa ir pārliecināta, lietotājiem nāktos paplašināt sociālo tīklu izmantošanas kontroles metodes, vairojot zināšanas, informācijas saņemšanu, paplašinot uztveres līdzsvarotību, apgūstot "digitālo pilsonību" un tehnoloģiskās zināšanas.
"Tehnofobija mazināsies, un kļūs skaidrs, ka ir neliela daļa cilvēku, kas patiešām cieš no atkarības, un ir tie, kam jāiemācās kontrolēt savu laiku, uzvedību un tehnoloģiju pielietojumu savu mērķu sasniegšanai," – uzskata Ratledža.
Eksperte pievērsa uzmanību arī tam, ka atkarība no sociālajiem tīkliem patiešām ir visiem, kuri to it kā izjūt.
"Atkarība ir medicīniska diagnoze ar konkrētiem diagnosticēšanas kritērijiem. Lielākā daļa no tā, ko cilvēki dēvē par "atkarību" sociālajos tīklos, patiesībā tāda nemaz nav," – apliecināja Ratledža.
Viņa norādīja, ka reti rodas patiesa atkarība viena avota – sociālo tīklu vai viedtālruņa dēļ, taču tai ir liels skaits ar psihisko veselību saistītu problēmu.
Eksperte konstatēja, ka atkarība no sociālajiem tīkliem tiek uzskatīta par daļu tehnoloģiskās atkarības, un rit plašas diskusijas par to, vai atkarību avotu sarakstā internets iekļauts pamatoti.
"Empīriski ir grūti izolēt iemeslu un sekas vai atdalīt tehnoloģisko atkarību no citas vispārējas parādības, piemēram, depresija, satraukums, sbsesīvi kompulsīvie traucējumi, sociālā izvairīšanās un citas," – paskaidroja Ratledža.
Tātad vesela buķete psiholoģisko problēmu nebūt nav noteikti saistīta ar interneta un sociālo tīklu aktīvu izmantošanu. Vienkārši samazinot tiešsaistē pavadīto laiku, problēmu atrisinat neizdosies – šajā gadījumā nāksies vērsties pie speciālista, kas risina psihiskās veselības problēmas.