RĪGA, 9. februāris – Sputnik. Drošības apsvērumu dēļ Krievija atteikusies nosūtīt uz Ukrainu savus parstāvjus EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja misijas sastāvā vēlēšanu novērošanai, vēsta Sputnik Lietuva.
Informāciju par to sniedza Krievijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
Ceturtdien Ukrainas parlamenta spīkeris parakstīja likumu, kas aizliedz pārstāvjiem no Krievijas piedalīties prezidenta vēlēšanās kā novērotājiem. Tagad dokuments tiks iesniegts valsts prezidentam Petro Porošenko.
EDSO DICB direktore Ingiberga Solruna Gisladotira paziņoja, ka Krievijas pārstāvju nepielaišanai misijas sastāvā nav precedentu un tā neatbilst EDSO dalībvalstu saistībām.
Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka tagad DICB imidžam, kas sevi dēvē par "elektorālā monitoringa principu zelta standarta" kontrolieri, nodarīts nopietns kaitējums.
"Pēc būtības, Kijevas valdība "noslaucījusi kājas" ar šiem standartiem, kārtējo reizi nodemonstrējot absolūtu nicinājumu pret starptautisko tiesību normām un pašu saistībām," – teikts Krievijas ĀM ziņojumā.
ĀM pārstāvji uzsvēra, ka Krievijas pārstāvju neierašanās starptautisko monitoringa misiju sastāvā, kā arī fakts, ka miljoniem Ukrainas pilsoņu ir atņemta iespēja nobalsot prezidenta vēlēšanās, "liek apšaubīt gaidāmās gribas izpausmes rezultātu caurskatāmību un objektivitāti".
Krievijas ĀM aicināja rietumvalstis novērtēt Kijevas darbības un pieprasīt starptautisko likumu ievērošanu Ukrainā.
Ukrainas prezidenta vēlēšanas notiks 31. martā. Balsošana ir vispārēja, balsstiesības ir valsts pilsoņiem, kas vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. 2018. gada 1. janvārī valsts iedzīvotāju skaits sasniedza aptuveni 42 miljonus cilvēku.