RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Atklātu nacionālpatriotu diskusiju iedvesmojusi jaunā Saeimas deputāta no Nacionālās apvienības intervija. Sarunas laikā ar telekanāla RīgaTV24 raidījuma vadītāju Jānis Iesalnieks paziņoja, ka viņam neesot nekas pretī, ja krievi savā starpā runā dzimtajā valodā, taču ar krievu valodu ir jācīnās, it sevišķi ja runa ir par pakalpojumu nozari.
"Man netraucē, ja krievi savā starpā Latvijā publiski sarunājas krievu valodā, bet, ja latvietim darba intervijā prasa obligātas krievu valodas zināšanas, tā gan nav normāla situācija Latvijā," - uzrakstīja Twitter vietnē politiķis.
Uz žurnālista precizējošo jautājumu par to, ka dažādu Latvijas kompāniju darbinieki var apkalpot arī krievus, Iesalnieks atbildēja: "Ja viņi apkalpo tūristus – OK, labi, bet, ja runa ir par vietējo iedzīvotāju apkalpošanu, tad ko tādu nedrīkst prasīt."
"Ļoti daudz tādu piemēru un situāciju, kad pārdevējiem vai krāvējiem Rīgas mikrorajonos prasa krievu valodas zināšanas, jo tas vienkārši tā ir pieņemts mūsu divkopienu sabiedrībā. Tas, man liekas, ir nepareizi un prasa izmaiņas," - secināja viņš.
Jāņa Iesalnieka sekotāji gājuši vēl tālāk – sāka attīstīt politiķa domas un pat dalīties metodēs, kā savaldīt krievvalodīgos.
"Es domāju, ka nav normāli, ka Latvijā publiski (veikalā, transportā...) svešu cilvēku uzrunā krieviski," - dalās savās domās kulinārā blogere Linda Mazure.
"Kas Latvijā latviski atsakās runāt, tam pēc likuma pilsonību nost un no Latvijas ārā!" uzskata lietotājs Druvvaldis Saulkalns.
"Tieši tamdēļ esmu jau kādu laiku uzsācis akciju publiskajā apkalpošanas sfērā akciju. "Uzrunā mani svešvalodā, paliec bez dzeramnaudas". Divi jau ir palikuši," - stāsta par savu cīņas metodi lietotājs Mans.
"To tad vajag pateikt arī sejā. Lai zina. Bet ar naudu var labi izaudzināt. Agrāk taksistiem, kuri spītīgi nerunāja latviski, brauciena beigās uzdevu jautājumu latviešu valodā: vai varēsiet izdot no desmitnieka? 100% visi atbildēja latviski. Jāaudzina!" - atbalsta viņu Oskars.
"Viņi visi runā latviski, galvenais pirmajam nepadoties, izturēt tās 15 sekundes kamēr otrs saprot ka ar krievu valodu ar šo čali neies cauri. Bet es arī neuzstāju pāriet uz LV, ja turpinās dialogs LV/RU tad arī turpinās. Bet pamatā tas pāriet uz LV/LV," - atbild viņam Mans.
Interesanti, ka tika arī telekanāla RīgaTV24 raidījuma vadītājam: Daugavpils bāra īpašnieks Andrejs Faibuševics nosauca viņu par "atsaldeni" par to, ka tas vispār pavaicāja Iesalniekam par uzņēmumiem, kuros apkalpo krievus.
"Nezinot jūs, man veltīto "atsaldenis" uzskatīšu par komplimentu. Mums daudz uzņēmumu, kuru mērķauditorija ir krievvalodīgie. Vismaz divas ienākošā tūrisma aģentūras, pāris bankas, grāmatnīcu tīkls, restorāni. Loģiski, ka viņiem nepieciešams darbinieks ar krievu valodas zināšanām," - centās attaisnoties Frederiks Ozols.
"Tieši no Krievijas iebrauc absolūti lielākais skaits tūristu. Turklāt daļa no iekšējiem tūristiem arī ir krieviski runājošie. Vai uzņēmējs drīkst prasīt, lai jaunietis prot krievu valodu? Drīkst. To, cik pamatoti prasa, uzrauga (?) Valsts darba inspekcija," - piebilda žurnālists, pievienojot savam tvītam hipersaiti uz statistikas datiem.
Vēl daži komentētāji arī centās iebilst kaislīgiem latviešu valodas aizstāvjiem.
"Un kā ar obligātām angļu valodas zināšanām?" centās precizēt nacionāli norūpējušās publikai kāds Edgars Lejnieks, taču viņa jautājums palika neatbildēts.
Savukārt lietotājs Taleek Lee painteresējās, vai Iesalnieks neredz savu augstprātību, kad saka, ka "man netraucē, kad Latvijā krievi savā starpā sarunājas krievu valodā". Bet viņam atbildēja, ka visā vainojami žurnālista dīvainie jautājumi.