Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja datus par INF aizliegtu raķešu ražošanu ASV

2017. gada novembrī Savienoto Valstu Kongress piešķīra Pentagonam līdzekļus 58 miljonu dolāru apjomā, atklāti norādot: "Vidēja darbības attāluma sauszemes bāzes raķetes izstrādāšanai."
Sputnik

RĪGA, 3. februāris — Sputnik. ASV nolēma lauzt Līgumu par maza un vidēja darbības attāluma raķešu likvidāciju jau divus gadus pirms apsūdzībām, ko tās vērsa pret Krieviju par tā pārkāpumiem, kā arī sāka gatavoties līgumā aizliegto raķešu ražošanai, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju.

Eksperts: INF līguma laušana vissāpīgāk skars Eiropu

Saskaņā ar KF AM rīcībā esošo informāciju, 2017. gada jūnijā militārās rūpniecības korporācijas Raytheon uzņēmumā Tusonas pilsētā (Arizonas štats) sāka darbu ražošanas jaudas paplašināšanas un modernizācijas programma vidēja un maza darbības attāluma raķešu radīšanai.

Divu gadu laikā rūpnīcas platība pieaugusi par 44% - no 55 līdz 79 tūkstošiem kvadrātmetru, darbinieku skaits pieaudzis gandrīz par diviem tūkstošiem cilvēku.

Tāpat, AM piebilda, 2017. gada novembrī Savienoto Valstu Kongress piešķīra Pentagonam līdzekļus 58 miljonu dolāru apjomā, atklāti norādot: "Vidēja darbības attāluma sauszemes bāzes raķetes izstrādāšanai."

Veicamo darbu raksturs un termiņi nepārprotami liecina, ka ASV administrācija pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no līguma INF vairākus gadus pirms tika publiskotas nepamatotās pret Krieviju vērstās apsūdzības par līguma pārkāpumiem.

Maskava simetriski atbildējusi Vašingtonai

2. februārī prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija aptur līgumu par maza un vidēja darbības attāluma raķešu likvidāciju – tā ir simetriska atbilde ASV rīcībai, kuras iepriekš informēja par atkāpšanos no līguma.

Lavrovs: Maskavai ir aizdomas, ka Vašingtona pārkāpusi INF līgumu

Putins atzīmēja, ka visi Krievijas ierosinājumi par atbruņošanos "paliek uz galda", taču deva rīkojumu neierosināt pārrunas ar ASV, līdz tās nebūs "nobriedušas" sākt līdztiesību un saturīgu dialogu ar Maskavu.

Prezidents piebilda, ka Krievija, tāpat kā ASV, sāks jaunu ieroču izstrādi. Putins piekrita aizsardzības ministra Sergeja Šoigu ierosinājumam sākt darbus, kas ļaus izmantot jūras bāzes raķešu "Kalibr" starta iekārtas uz zemes, kā arī uzsākt vidēja un maza darbības attāluma hiperskaņas ballistisko raķešu sauszemes kompleksu izstrādi. Pie tam valsts vadītājs uzsvēra, ka Krievija neiesaistīsies bruņošanās sacensībās.