RĪGA, 24. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Ļeņingradas blokādes laušanas 75. gadadienā un Osvencimas atbrīvošanas 74. gadadienā, Holokausta upuru piemiņas dienā 27. janvāri Salaspilī pl. 12:00 notiks pasākums "Atmiņas minūte".
Pasākumu organizē Latvijas Antinacistiskā komitleja sadarbībā ar Latvijas Nacistisko koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrību un Ļeņingradas blokādes iedzīvotāju biedrība. Pasākums veltīts visiem koncentrācijas nometnēs un Ļeņingradas blokādes laikā bojāgājušajiem cilvēkiem. Pasākuma organizatori aicina visus līdzjūtīgos cilvēkus apmeklēt pasākumu Salaspilī.
Tas ir svarīgi Latvijai
Patlaban šāda veida pasākumiem ir ļoti liela nozīme, turklāt visu Baltijas valstu vidū tas īpaši skar Latviju. Šajā valstī atklāti neonacistiskas organizācijas un ultraradikālās latviešu partijas aizvien skaļāk atgādina "savu vēsturi", kurā varoņi ir tie paši necilvēki, kuri kara gados zvērēja uzticību Hitleram.
Ar katru gadu aizvien plašāk apmeklēti ir viņu rīkotie lāpu gājieni un citi līdzīgi pasākumi: 11. novembrī - Lāčplēša dienā, 18. novembrī – Neatkarības svētkos, 16. martā – Waffen SS latviešu leģiona piemiņas dienā. Visu ir pieķēzījuši.
Iedzīvotājiem ir jāatgādina, ka valstī svin neonacistiem vajadzīgus svētkus, un, ja tas tiks piemirsts, būs vēl vieglāk pārrakstīt vēsturi un sagrozīt smadzenes jauniešiem.
Vēsturnieks Vlads Bogovs pastāstīja Sputnik Laltvija, ka 27. janvāris Latvijā netiek atzīmēts tik plaši kā 11. aprīlis – Starptautiskā fašistisko koncentrācijas nometņu gūstekņu atbrīvošanas diena. Taču arī to nedrīkst aizmirst nekādā gadījumā, un it īpaši – mūsdienu Latvijā.
"Piemēram, pirms deviņiem gadiem man bija personālizstāde "Nacisma notiesātie", organizēta par godu šai dienai. Patlaban Latvijā aizvien vairāk izplatās nacionālistiskās idejas, un ir svarīgi atgādināt sabiedrībai, pie kā tās noved," – paskaidroja Bogovs.
Svastika jaunākajā vēsturē
Bogova viedoklim piekrīt arī Igors Gusevs – vēsturnieks, kultūras un publicistikas vēstneša "Klio" izdevējs, vairāku grāmatu un dokumentālo filmu autors.
"Tagad tādi pasākumi, kā tas, ko 27. (janvārī – red.) organizē Antinacistiskā komiteja, ir ļoti svarīgi. Laikā, kad viņsaulē aiziet Lielā Tēvijas kara īstenie varoņi, kad kļūst aizvien mazāk briesmīgās pagātnes aculiecinieku, vēsturi Latvijā, un ne tikai Latvijā, pārraksta aizvien drošāk. Aug paaudze, kam nav ne mazākā priekšstata par tālaika notikumiem. Tādos apstākļos parādās kārdinājums reabilitēt nacismu. No šejienes nāk visas tās runas, ka Hitlers un Staļins, tā sakot, ir "līdztiesīgi partneri" Otrajā pasaules karā. Sak, varbūt Staļins pat esot bijis sliktāks nekā Hitlers. Bet pēdējam, sak, daudzviet bijusi taisnība. Protams, līdzās stāv svastikas kā sena solāra simbola legalizācija Latvijā, kam esot vajadzīga reabilitācija visā Eiropā," – Sputnik Latvija pastāstīja Gusevs.
Viņš paskaidroja, ka pats neiebilst pret solāro simbolu, taču cilvēki, kuri to paceļ uz karogiem, pērk un nēsā cepurītes un šallītes ar to un tā "nacionālajām variācijām" Latvijā, īpašam skaistumam taisa tetovējumus ar solāro simbolu, nebūt neinteresējas par seno laiku vēsturi un dažādu tautu kultūru.
"Ar tādām metodēm tie, kas pacelti nācijas elites aprindās, mēģina apzīmogot sevi ar svastiku, neizprotot, cik smags ir to necilvēku mantojums, kuri tostarp arī Osvencimā pastrādāja šausmīgus noziegumus. Tagadējie Latvijas titulētie iedzīvotāji ir pārlieku aizrāvušies, pūloties pretstatīt sevi krieviem. Kāds tādā gadījumā varētu būt viņu nākamais solis?" – vaicāja vēsturnieks.
Šajā kontekstā Gusevs vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir tādi pasākumi kā "Atmiņas minūte" Salaspilī. Viņš uzsvēra, ka tā ir lieliska iespēja atgādināt Latvijas iedzīvotājiem, kas ir īstenie varoņi, kas – bendes un nodevēji.