RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis vēl jopprojām dāvā publikai asu diskusiju tēmas. Šoreiz viņš izteicies par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ēku.
Patlaban LZA izvērtē iespējas pārvākties no Staļina varas periodā būvētās augstceltnes, jo ēkas un telpu uzturēšana izmaksā dārgi. Audits parādīja, ka no ēkas kopējās platības – 6500 kvadrātmetriem LZA savām vajadzībām un konferencēm izmanto tikai 2000 kvadrātmetrus.
Šī informācija uzvedinājusi Ģ.Rungaini uz domām, ka augstceltni, iespējams, būtu labāk nojaukt.
"Laiks domāt par vēl vienas staļinisma un okupācijas rētas Rīgas sejā – "Staļina tortes" nojaukšanu un aizvietošanu ar ko mūsdienīgu, skaistu un noderīgu," – uzrakstīja Ģirts Rungainis.
Taču, šķiet, ierosinājums nojaukt leģendāro Staļina augstceltni, kas tautā pazīstama arī kā Kolhoznieka nams, neatbalsta pat kaimīgākie nacionālpatrioti.
"Par ēkas nojaukšanu negribētos piekrist, tam ir sava laika vērtība, ko būtu vērts saglabāt, izmantojot adekvāti, nevi kā kā tagad. Ja nemaldos, reiz jau bija mēģinājums ēku atdzīvināt ar Koncertzāli Rīga (renovētā koncertzāle augstceltnē – red.piez.), par ko Juris Millers (uzņēmējs un producents – red. piez.) noteikti zin daudz vairāk," – baņķierim iebilda Aigars Prūsis.
"Ēku noteikti nevajag nojaukt. Modernizēt gan vajag. Par atjaunoto koncertzāli, ko LZA_LV jau 4.gadu apzināti iznīcina – tā ir akustiski izcilākā zāle Latvijā ar ietilpību vairāk, nekā Nacionālais teātris. Ceru, ka tā drīz atsāks darbību!" – atsaucās producents Juris Millers.
"Šim nepiekrītu. Ēka ir interesanta, un papildina Rīgas siluetu nevis degradē to. Kārtīgas pazemes garāžas līdzās - un būs kaut vai labu labais biroju centrs," – savu viedokli pauda Gatis Pāvils.
"Kāpēc jānojauc? Tā vēsture. Neba neglītākā ēka," – atgādināja Kaija Skujiņa.
"Tā nu gan būtu kārtējā bezjēdzība- nojaukt tik grandiozu un skaistu arhitektūras pieminekli. Nožēlojami, ka zinātniekiem pietrūkst naudas, bet valstiizzog un noposta pie varas esošie. Kam tas ir izdevīgi?" – retorisku jautājumu uzdeva Vesma Graudina.
LZA ēka atrodas Akadēmijas laukumā Rīgas centrā. Divdesmit vienu stāvu augstā ēka celta pēc Maskavas "Staļina augstceltņu" parauga. To projektēja profesori Osvalds Tilmanis, Vaideloties Apsītis, Kārlis Plūksne, Vladimirs Šņitņikovs un inženieris M.Špektorovs.
Sākotnēki ēka tika projektēta kā Kolhoznieka nams. Būvdarbi ilga no 1952. līdz 1958 gadam. Ēka tika nodota ekspluatācijā 1960. gadā.
Gatavā ēka tika nodota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai. Ēkā strādāja akadēmiskie institūti, latviešu valodas, vēstures un kultūras pētniecības centri. Šeit glabājās arī nacionālais svētums – Krišjāņa Barona "Dainu skapis".