RĪGA, 20. janvāris – Sputnik. Spāņu Katalonijas varasiestādes paziņoja, ka grasās atvērt savu pārstāvniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Žurnālists un politologs Armens Gasparjans iknedēļas Sputnik notikumu apskatā centās tikt skaidrībā ar situāciju.
"Viss, kas pēdējo divu gadu laikā noticis Katalonijā, – tas ir kaut kāds bēdīgs šovs," - paziņoja Gasparjans, uzsverot, ka īsti nesaprot, priekš kam patiesībā Katalonijai būtu nepieciešama pārstāvniecība Baltijas valstīs.
Katalonijā 2017. gadā tika sarīkots referendums par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Taču neskatoties uz to, ka par neatkarību nobalsoja 90,18% iedzīvotāju, referendums netika atzīts par likumīgu. Turklāt Karlesam Pudždemonam , kurš tobrīd bija Katalonijas Ženeralitātes prezidents, tika izvirzīta apsūdzība sakarā ar dumpja rosināšanu un korupciju, pēc kā viņš aizbēga no valsts.
Vai Katalonija vēlas sašķelt Latviju?
Gasparjans uzskata, ka vienīgais iemesls, kura dēļ Katalonija nolēmusi atvērt pārstāvniecības Baltijas valstīs, tā ir dvēseļu radniecība. Taču, kā norāda Gasparjans, te atkal rodas nesaskaņas, Latvija taču netiecas pēc separātisma.
Tāpat Gasparjans nedomā, ka tam savu roku pielikušas klāt ASV, it sevišķi, ņemot vērā to, ka nesen amerikāņu telekanāla FoxNews raidījuma vadītājs Takers Karlsons painteresējās ēterā, kāpēc amerikāņiem būtu jāmirst par Igauniju vai Latviju, un apsprieda ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieku ārpolitikas jautājumos Deividu Tafuru iespējamo Savienoto Valstu izstāšanos no NATO.
"Dieva dēļ, lūdzu, lai atver pārstāvniecību. Es vienkārši neredzu šī pasākuma gala mērķi. Ja kataloņi cer atrast Baltijā ekskluzīvu spāņu klimatu, spāņu futbolu vai buļļu cīņas, man nāksies viņus stipri sarūgtināt. Tieši tā visa tur nebūs," - ne bez ironijas norādīja politologs.
Komentējot baumas par to, ka pēc pārstāvniecības atvēršanas Latvijā, arī Latgalē varētu atvērties pārstāvniecība, taču jau Krievija, Gasparjans paziņoja, lai kas arī nenotiktu, visā vainos Krieviju.
"Vai tiešām Katalonija nolēmusi, ka, ja nevar sašķelt Spāniju, pie velna to, sašķelsim Latviju? Lai gan. Vienalga visā vienmēr "vainīga" Krievija. Tādēļ, lai tā būtu: Latgale will be free. Es, protams, jokoju, citādi atkal presē pēc tam uzrakstīs, ka Gasparjans aicina sašķelt nešķeļamo un neatkarīgo Latviju," - norādīja politologs.
Un nekādas reakcijas
Tāpat Gasparjans komentēja protesta akciju pret sociālo un nacionālo nevienlīdzību Latvijā, kuru 12. janvārī Rīgā sarīkoja Latvijas Krievu savienība.
"Cik es noprotu, Latvija, kā jau ierasts, to visu ignorēja. Un šī ignorēšana tikai pastiprināsies, jo tuvojas Eiroparlamenta vēlēšanas, un visa uzmanība tiks pievērsta tām," - norādīja politologs.
Pēc viņa sacītā, viens no iespējamākajiem notikumu attīstības variantiem Latvijā – tā ir Rīgas mēra Nila Ušakova kandidatūras izvirzīšana Eiroparlamentā. Un šī fonā skanēs aicinājumi saliedēties ar partiju "Saskaņa".
Jāatzīmē, ka pats Ušakovs iepriekš paziņoja, ka negrasās doties nedz Saeimā, nedz Eiroparlamentā, ka vēlas palikt Rīgas mēra amatā un nest labumu pilsētai. Taču ņemot vērā to, ka korupcijas skandāls "Rīgas Satiksmē" skāris Rīgas domi, metot ēnu arī uz pilsētas mēru, viss var izmainīties pēdējā brīdī.
"Ja Ušakovs izkritīs no Latvijas politikas, tad uz to varēs norakstīt visu. Tādā gadījumā gan Latvijas nepilsoņiem, gan pilsoņiem jāatbalsta LKS. Jo vairs nebūs ko atbalstīt. Vai arī pēc tam nav jāsaka, ka viss atkal pasliktinās," - noslēgumā sacīja politologs.