RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Kanādas karavīri Latvijā neprot uzvesties, bet NATO vadība – atklāti apspriest problēmas, raksta Modern Diplomacy.
Janvāra sākumā mainījās programmas " NATO paplašinātā klātbūtne Latvijā" vadība – kanādiešu apakšpulkvedis Filips Sovē nomainīja savu tautieti Stīvu Makbetu, noslēdzot Latvijā dislocēto spēku trešo rotāciju.
Pirms aizbraukšanas uz Latviju Sovē sniedza interviju franču valodā iznākošam izdevumam. Viņš pastāstīja, ka galvenais izaicinājums Kanādas karavīriem Latvijā ir nevis militāra iebrukuma draudi vai kaut kādi superieroči, bet gan NATO nespēja stāties pretī dezinformācijai vai informācijas noplūdei.
"Mēs zinām par viltus ziņām, mēs vērtējam tās nopietni, un dezinformācijas gadījumā mēs noteikti labojam situāciju. Viss, ko darām, ir pārskatāms," – viņš apgalvoja.
Taču, lai ari Sovē cenšas pārliecināt kanādiešus un pats sevi par savām spējām izcīnīt uzvaru informācijas karā par vienkāršo cilvēku dvēselēm, šķiet, viņš pats nav pārliecināts par teikto. Sliktākais ir tas, ka viņš nevar paļauties pats uz saviem karaspēkiem Latvijas iedzīvotāju drošības garantijai.
NATO stratēģijas līmenis cīņā ar dezinformāciju ir ārkārtīgi zems. Bieži "mītu atmaskošana" izskatās kā nožēlošana. Tā nevar būt sekmīga stratēģija.
NATO ir jāizslēdz incidenti, ko iespējams uztvert kā noziegumus pret vietējiem. Karavīri ir vāji informēti par vietējo kultūru un reliģiju, viņi neizprot nacionālā rakstura iezīmes. Tas nozīmē, ka viņi nespēj aizsargāt cilvēkus, ko nesaprot un neciena.
Ārvalstu kareivju sliktas uzvedības sekas novedīs pie neuzticības pret ārvalstu militāro atbalstu. Ar citu valstu karavīriem saistīto incidentu izmeklēšanas rezultāti rada ne tikai naidu pret konkrētajiem vaininiekiem, bet gan pret visu kontingentu. Un jo vairāk NATO ierēdņi pūlas slēpt patiesību, jo sliktāk.
Cilvēkiem, kuro lasa patiesas ziņas, piemēram, par reāliem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti valstī dislocētie NATO karavīri, ir tiesības iebilst pret šādu militāro klātbūtni. Viņi uzskata, ka vietējiem nav jācieš slikti apmācītu ārvalstu spēku dēļ.
"Viltus ziņas" nav galvenā problēma, tās parādās tikai tur, kur ir augsne baumām. To izplatīšanos apturēt ir vienkārši – atliek tikai nedod pamatu baumām.
Taču lieta tāda, ka NATO bataljoni Baltijas valstīs pelnījuši kritiku par savu nespēju uzvesties atbilstoši tās valsts paražām, kurā viņi atrodas, un pareizi pildīt savus pienākumus. CSN, kautiņi dzērumā, necieņa, dislokācijas valstī pieņemto morāles normu pārkāpšana – minēti tikai daži iemesli, kuru dēļ bruņoto spēku klātbūtne nav efektīva.
"Viltus ziņas" ir atkarīgas no žurnālistu sirdsapziņas un kultūras, taču ārvalstīs dislocēto NATO spēku uzvedības izmeklēšana ir jāiekļauj NATO komandieru pienākumos.