RĪGA, 16. janvāris — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Vairāk nekā divus gadus ilga Gastronomijas paviljona rekonstrukcija. Visbeidzot vēl ne gluži pabeigtais, taču atjaunotais paviljons vēris durvis pircējiem. Jauns ir gandrīz viss: no grīdas līdz griestiem. Tikai pārdevēji ir vecie. Protams, pieredzes, ne jau vecuma ziņā. Lai cik spožā papīrā ietīsi tirgu, par supermārketu to nepārvērtīsi. Tam ir sava neatkārtojamā un nenogalināmā harizma. Kamēr gaidām interviju ar preses dienesta vadītāju, pastaigājamies pa rindām. Gandrīz pie katras letes pirkums pārvēršas par sarunu. To visbiežāk ierosina pats pārdevējs.
- Tā ir mūsu eļļa?
- Nu, kā lai to saka. Jā, firma ir mūsu. Mēs Moldovā nopirkām fabriku, tagad ražojam tur un vedam šurp.
- Kāpēc tad ne Ukrainā?
- Labi vien ir, ka ne tur. Viņi tur tagad visiem tikai problēmas rada. Bet pie mums ir mierīgi. Vedam. Katru mēnesi vedam. Svaiga. Paostiet! Te sieviete nupat paostīja, tik tikko aizgāja.
- Smaržīga.
- Kā nu ne. Ja gribat, pastaigājiet vēl. Tik un tā neko labāku neatradīsiet.
- Nē, ņemšu pie jums. Liels paldies.
- Jums arī. Lai jums laba diena, daudz jauku emociju.
Pasmaida un atvadās.
Tirgum izdevies saglabāt veco atmosfēru, varbūt tikai nekaunība ir gandrīz pazudusi. Rodas sajūta, ka šeit visi viens otru pazīst. Tā nepieviļ. Gastronomijas paviljons bija slēgts vairāk nekā divus gadus. Tagad pārdevēji atgriezušies jaunajās vecajās vietās. Pieejam pie letes ar cepumiem. Aiz tās – jauna, smaidīga meitene. Viņu saucot Kristīne.
- Vai sen jau strādājat tirgū?
- Jau piecus gadus. Ģimenes bizness.
- Vai patīk?
- Ja nepatiktu, es te nestrādātu.
- Kā patīk jaunā apkārtne?
- Ļoti labi. Tīri, akurāti. Tikai esam pārvākušies uz citu vietu. Tagad pastāvīgie pircēji mani zālē ķer aiz rokām, vaicā, kur mēs tagad esam.
Viņa atklāja, ka pastāvīgo pircēju esot daudz. Šodien pirmā diena, visi vēl nav atraduši, bet aiz rokas katru neatvedīsi. Taču Kristīne ir pārliecināta, ka visi atradīsies.
- Vai tirgus piecu gadu laikā ir mainījies?
- Un kā vēl. Kontingents ir mainījies. Mazāk dzērāju, huligānu. Vairāk jauniešu.
To viņa varēja nemaz neteikt. No pirmā acu uzmetiena kļūst skaidrs, ka tirgus iet uz priekšu, lai saņemtu vismaz populāras, ja ne ļoti iemīļotas vietas statusu.
Apmeklētājiem paviljona jaunais izskats patīk. Vienīgā sūdzība – augstas letes. Pensionāriem nav ērti. Taču tā ir paraduma lieta. Salīdzināt "tirgus" cenas ar cenām veikalos būtu nekorekti. Ņemot vērā akciju preču politiku lielveikalos, viss mainās: kaut kas ir lētāks, kaut kas – dārgāks. Pircēji atzīst, ka šeit meklē kvalitāti. Pastāvīgajiem pircējiem ir savi "pārbaudīti" pārdevēji, kuri vienmēr ieteiks, ko un kur ņemt.
Pienākam pie Gaļinas. Nopelniem bagāta Centrāltirgus veterāne. Inženiere, tirgū strādāt sākusi 1994. gadā. Tā nu arī palika pie letes Piena paviljonā. Redzējusi visu – gan "attiecību skaidrošanu" 90. gados, gan administrācijas karuseļus. Ar remontu ir apmierināta.
- Vai ērti strādāt?
- Protams. Tagad viss ir kārtīgi, skaisti. Citādi taču viss bija pavisam vecs.
- Ko jūs vispār domājāt par pārvākšanos?
- Ziniet, es pēc rakstura esmu "pofigiste". Noturīga pret stresu. Mani vairs ne ar ko nepārsteigsi. Protams, gribētos pārģērbties, taču pagaidām ir auksti.
Ar preses dienesta vadītāju Aleksandru Šuņinu tiekamies pie augļu laukuma. Pagaidām – topošā. Viss jau gandrīz gatavs – izkārtnes gatavas, galdiņi savās vietās. Viņaprāt, atlicis tikai mazliet nospodrināt. Darbu plānots sākt februārī.
- Mums ir viens tā saucamais "enkura nomnieks". Viņš izstrādāja aptuveni divdesmit piecas koncepcijas. Šeit būs dažādi restorāniņi, visi – atšķirīgi. Vjetnamas virtuve, burgeri, cīsiņi, ēdieni bez glutēna, vietējie ēdieni, siera izstrādājumi – viss. Viņiem vēl vajag mazliet laika, drīz paviljons sāks darbu pilnībā.
Līdzās esošais piena paviljons jau ir slēgts. To pārveidos par zivju paviljonu. Būvē baseinus dzīvajām zivīm un citas nepieciešamas detaļas. Pēc tam sāksies rekonstrukcija Zivju paviljonā, ko plānots pabeigt aptuveni pusotra gada laikā. Uz jautājumu, kas notiks tālāk, atbildes vēl nav. Tirgus vadība negrib zīlēt. Taču nākotnes plānu ir milzum daudz.