RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns nākamajā dienā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem par to, ka izdevumi, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no BRELL gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem, nācis klajā ar paziņojumu, ka projekta īstenošana neizmaksās dārgāk kā saslēgums NordBalt, vēsta obzor.lt.
Ž.Vaičūns paskaidroja: Baltija cer, ka galveno darbu apjomu, kas saistīts ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, finansēs Eiropas Savienība.
"Mēs veicam visus pasākumus, lai maksimāli finansētu to uz Eiropas Savienības līdzekļu rēķina, un tas nozīmē, ka visa projekta realizācija patērētājiem galu galā noteikti neizmaksās vairāk kā saslēgums NordBalt (..) Mēs runājam aptuveni par 0,2 eirocentiem (ietekme uz elektroenerģijas cenu – red.)," – paskaidroja Vaičūns.
Kopumā sinhronizācijas projekta izmaksas novērtētas 1,5 miljardu eiro apmērā. Nākamā mēneša sākumā gaidāms Eiropas Komisijas lēmums par finansējuma pirmo posmu. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pieprasītā summa pirmajā posmā sastāda 432,5 milj. eiro. Plānots, ka ES piešķirs 75% šīs summas.
"Mums būs mērķtiecīgi, intensīvi jāstrādā, lai arī pārējās finansējuma daļas, tas ir, viena no tām – jūras savienojums, kura izmaksas, šķiet, sastāda summas lielāko daļu, maksimāli aptvertu Eiropas Savienības finansējums," – pastāstīja Lietuvas enerģētikas ministrs.
Iepriekš KF prezidents Vladimirs Putins, kurš piedalījās SDG termināla ieslēgšanā Kaļiņingradā, paziņoja, ka pēdējos gados valdība pievērsusi lielu uzmanību reģiona enerģētiskajai drošībai.
"Cita starpā arī sakarā ar Eiropas Savienības plāniem par Baltijas valstu izstāšanos no Krievijas enerģētikas loka. Principā, tā ir viņu darīšana, tur tiks ieguldīti nodokļu maksātāju papildu nauda," – viņš uzsvēra.
Baltijas valstis patlaban strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru centra Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija informēja, ka līdz 2025. gadam plāno izstāties no enerģētiskā loka BRELL.
Izstrādātais scenārijs paredz, ka sinhronizācija tiks veikta ar jau izveidotā saslēguma LitPol Link starpniecību un jaunu jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī caur sinhronajiem kompensatoriem, kas tiks iekārtoti Baltijas valstīs.
Krievija ieplānojusi maijā veikt Kaļiņingradas apgabala energosistēmas testa atslēgšanu no BRELL.
2019. gada jūnijā paredzēts Baltijas valstu pārbaudes atslēgums no BRELL. Kompānija Elering informēja, ka testēšanas laikā visas deviņas enerģijas līnijas, kas savieno Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju, tiks atslēgtas viena pēc otras. Testa laikā Baltija paliks pieslēgta pie Polijas un Skandināvijas līdzstrāvas tīkliem, precizēja uzņēmuma pārstāvji. Testa laikā tiks atslēgtas līnijas starp Lietuvu un Kaļiņingradas apgabalu, tātad arī Krievijas reģiona elektrotīkli šajā periodā funkcionēs izolēti.
Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.