RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. Latvijas valdība apstiprinājusi oficiālo pozīciju par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vēstīja Skaties.lv.
Tā ļaus Latvijai balsot Eiropas struktūrās, kad tiks lemts jautājums par Brexit vienošanos. Taču, ņemot vērā augošo politisko nenoteiktību Lielbritānijā, nav zināms, vai Latvijas viedoklim būs nozīme.
Kas gaidāms
Latvijas oficiālajai pozīcijai, kas ietver Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo sociālekonomiskās tiesības, būs nozīme tikai tad, ja briti parlamentā nākamnedēļ ratificēs gan izstāšanās līgumu, gan arī nākotnes attiecību deklarāciju.
Latvijai nenāk par labu Lielbritānijas iekšpolitiskā sašķeltība, kas arvien izteiktāk liecina par cietā Brexit risku.
"Aiziešana bez līguma nozīmē, ka viss tas, par ko ir runāts un par ko ir panākta vienošanās pēdējo divarpus gadu laikā, vairs faktiski nav spēkā. Tad ir jautājums, vai būs kāds termiņa pagarinājums vai tā saucamā cietā aiziešana, vai kaut kādi citi scenāriji," – paskaidroja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ja Lielbritānija pametīs ES bez juridiski saistošas vienošanās, nebūs iespējams nekavējoties aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības un viņu uzņēmumus.
"Ja nekāda vienošanās netiek apstiprināta Lielbritānijas parlamentā, tad no šī gada 29.marta faktiski Lielbritānijas valdība var pieņemt dažāda veida saistošus noteikumus, likumus arī mūsu valstspiederīgajiem, citiem ES valstu pilsoņiem, valstspiederīgajiem, atbilstoši, teiksim, saviem ieskatiem," – norādīja politiķis.
Biznesam klāsies grūti
Satraukumu pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas pārstāv eksporta uzņēmumu intereses. LTRK politikas direktore Katrīna Zariņa atgādināja, ka cietā Brexit apstākļos atjaunosies robežkontrole.
"Brīvas kustības nebūs, būs jāmaksā muitas tarifi," – atgādināja K.Zariņa.
Pastāv bažas arī par to, ka pēc Brexit bez vienošanās Lielbritānija varētu ieviest jaunas sertifikācijas prasības importam, šajā gadījumā – precēm un pārrobežu pakalpojumiem no Latvijas.
"Lai mūsu vietējie ražotāji nav spiesti mainīt savus iekšējos procesus, pamainīt iekārtas un visu pārējo, jo tas var ietekmēt viņu izstrādātā produkta cenu un kopā ar iespējamiem muitas tarifiem šī prece kļūst mazāk konkurētspējīga," – norādīja LTRK politikas direktore.
Bet kā tad ar pensijām?
Eiropas Latviešu apvienība aicina Latvijas valdību ES skaļāk runāt par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo pensiju uzkrājumu aizsardzību pēc Brexit – pastāv bažas par problēmām pārcelt uz Latviju Lielbritānijā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
"Šī brīža situācijā, ja notiek Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās, tad nav skaidrības, vai Latvijas piederīgie Lielbritānijā, atgriežoties Latvijā, spēs saņemt savas sociālās garantijas, kas tur iegūtas. Starp šīm garantijām ir pensijas, bezdarbnieku pabalsti un to eksporta iespējas, cilvēkiem atgriežoties darba meklējumos vai pensijas vecumā," – uzsvēra Eiropas latviešu apvienības viceprezidente Elīna Pinto.
Neatkarīgi no Lielbritānijas aiziešanas veida, būs nepieciešamas iemaksas no Latvijas budžeta, lai pielāgotu sistēmu jaunajiem apstākļiem. Prognozes liecina, ka šogad izdevumi varētu sasniegt 2,6-4 milj. eiro.
Turklāt pēc Lielbritānijas izstāšanās Latvijai nāksies vidēji par 8% palielināt arī iemaksas ES kopējā budžetā.