RĪGA, 2. janvāris — Sputnik. Attiecības Krieviju un Eiropas valstīm, tostarp arī Latvijas starpā, lielā mērā varētu ietekmēt tas, kāds būs Eiropas Parlamenta jaunais sastāvs, uzskata EP deputāts Andrejs Mamikins. 2019. gada nogalē, iespējams, situācija uzlabosies, politiķis teica intervijā "Argumenti nedeļi".
EP vēlēšanas notiks 2019. gada maijā. Patlaban ir grūti teikt, kura no EP pārstāvētajām politiskajām grupām gūs pārsvaru, taču skaidrs, ka vispārējas agresijas pret Krieviju tajā nav, teica A.Mamikins.
"Neapšaubāmi, Putinam ir spēcīgas pozīcijas, un ar Krieviju rēķinās, neskatoties uz sankcijām. Taču es uzskatu, ka situācija Krievijas un Latvijas starpā uzlabosies. Iespējams, nākamā gada beigās. Sagaidīsim vēlēšanas," – uzsvēra politiķis.
Komentējot vienu no ilgākajiem jautājumiem, kuros Maskava kategoriski nepiekrīt Rīgas viedoklim, - jautājumu par kompensācijām par "padomju okupāciju", Mamikins paziņoja, ka nepiekrīt tam un nesaprot "sivēnu" sajūsmu par Baltijas valstu "saliedētos centienus" vēlmē saņemt naudu.
"Ir absolūti skaidrs, ka Latvija no Krievijas nesaņems ne sarūsējušu naglu. Neviens neko nemaksās," – paziņoja Mamikins.
Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija neuzskata par iespējamām sarunas par jebkādām kompensācijām.