RĪGA, 18. decembris – Sputnik. ANO starpvaldību konference apstiprināja Globālo migrācijas paktu, kura mērķis ir novērst haosu un nodrošināt valstu sadarbību. Lai arī līguma nolikumi nav juridiski saistoši, dokuments radījis īstu kritikas vilni, vēsta Sputnik Moldova.
Austrālija, Izraēla, ASV un virkne Eiropas valstu uzskata, ka vienošanās nodarīs kaitējumu viņu nacionālajai suverenitātei.
Taču fonda "Migrācija XXI gadsimtā" prezidents Vjačeslavs Postavņins radio Sputnik ēterā pauda pārliecību, ka klimata pārmaiņu dēļ migrantu skaits tuvākajā laikā vairākkārt pieaugs.
"Cilvēki aiziet no vietām, kur dzīvot vairs nav iespējams. Eksperti vērtē, ka līdz 2030. gadam viņu skaits sasniegs 320 miljonus, tas ir, vairāk nekā visa pašreizējā migrācijas plūsma. Klimata pārmaiņas norit ļoti strauji. Pat mēs mērenajā joslā to jūtam, bet ekvatoriālajos rajonos process rit daudz straujāk. Ķīnā parādās aizvien lielāks skaits sausuma zonu, Indijas dienvidi pārplūst, Indijas ziemeļus moka sausums. Dzimstība tur ir liela, bet klimats aizvien sliktāks un sliktāks," – konstatēja eksperts.
Viņš atgādināja, ka valstis, kas uzņem migrantus, diezin vai augstu novērtēts ANO pieņemto Globālo migrācijas paktu.
"Šī problēma pagaidām tikai sākas. Līgums apmierina valstis, no kurām nāk migrācijas plūsma, taču nepatīk valstīm, kuras uzņem (migrantus – red.). Tās iebildīs, varbūt tikai izņemot Vāciju. Bet visas pārējās kategoriski pretosies," – secināja Postavņins.
Migrācijas pakts radījis debates daudzās citās Eiropas valstīs un ASV. Igaunijā tas teju nenoveda pie valdības demisijas.
Patlaban ANO drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktā jau atteikušās piedalīties Bulgārija, ASV, Austrija, Ungārija, Austrālija, Slovākija, Čehija, Horvātija, Izraēla, Polija un Šveice. Igaunijā pakts tika pieņemts, taču pirms tam gandrīz noveda pie valdības demisijas. Paktu atbalstījusi arī Lietuva, taču arī tur pret to iebilda konservatori valsts Seimā.