RĪGA, 13. decembris – Sputnik. Latvijas parlaments 13. decembra sēdē noraidīja Diasporas likuma grozījumus, kuri samazināja tās definējumu, vēsta LSM.
Pēdējā sēdē – 1. novembrī – 12. Latvijas Saeima pieņēma Diasporas likumu, uz kura pamata plānots nostiprināt saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Saskaņā ar likumu, par diasporu tiek uzskatīti "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".
Taču apmēram pēc mēneša kopš Diasporas likuma pieņemšanas, 13. Saeimas uzsākšanas laikā, virkne parlamentāriešu piedāvāja samazināt šo definējumu. Piedāvātie grozījumi paredzēja, ka pie diasporas sevi drīkst pieskaitīt klāt tikai Latvijas pilsoņi, latvieši, līvi, viņu ģimeņu locekļi un vecāko paaudžu radinieki.
Iniciatīva nākusi no trim Nacionālās apvienības "Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem, KPV LV partijas līdera Artusa Kaimiņa un Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāja Armanda Krauzes. Grozījumu anotācijā viņi norādīja, ka diasporas definējumā iekļautā frāze "citi, kam ir saikne ar Latviju" ir neskaidra un netieša, kā rezultātā par diasporas piederīgajiem var tikt uzskatītas personas, kurām nav nepieciešamības tajā.
Taču piedāvājums samazināt diasporas definējumu neguva pietiekamu atbalstu. Par grozījumiem 13. decembra sēdē nobalsoja 22 deputāti, pret – 73.
Saskaņā ar Latvijas ĀM aprēķiniem, ārpus valsts robežām dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju. Vislielākās kopienas izveidojušās Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā un Spānijā.