RĪGA, 12. decembris – Sputnik. ASV ar saviem aicinājumiem izstāties no "Ziemeļu straumes 2" it kā Eiropas drošības apdraudēšanas dēļ izrāda rusofobu noskaņojumu, ar kuriem tiek piesegtas pašu intereses par Eiropas gāzes tirgu, uzskata Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs.
Pirmdien valsts sekretāra palīgs energoresursu jautājumos Frensiss Fenons paziņoja, ka ASV uzskata gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektu par Eiropas drošības apdraudējumu, līdz ar ko aicina visas puses no tā izstāties. Tāpat viņš kārtējo reizi atkārtoja ASV pozīciju, paziņojot, ka "Ziemeļu straume 2" nav komerciāls projekts, bet "politisks instruments" spiediena veicināšanai uz Eiropu. Vakar Fenons piebilda, ka ASV turpina pētīt sankciju variantus pret "Ziemeļu straumi 2".
"Šeit pastāv politisko melu elements no ASV vadības puses. Tās piesedz savu interesi par Eiropas gāzes tirgu ar rusofobu noskaņojumu. Mēs lieliski zinām par ASV plāniem piegādāt sašķidrināto dabasgāzi Eiropai. Tas acīmredzami būs dārgāks, taču tas būs izdevīgi amerikāņu gāzes eksportētājiem, tādēļ viņi cenšas ierobežot Krievijas lētās gāzes piegādes," - pateica Morozovs RIA Novosti.
Viņš uzsvēra, ka, kad Krievija plānoja "Ziemeļu straumi 2" un "Turcijas straumi", tad pamatojās uz Eiropas rūpniecības interesēm un vajadzībām drošās lēto energoresursu piegādēs, jo to trūkums ierobežo reģionālās ekonomikas izaugsmi. Tāpat parlamentārietis norādīja, ka interese par šo projektu parādījusies tieši Eiropas partneriem.
"Krievijai arī iekšējais gāzes tirgus ir ļoti liels. Mums principā ir kur pārdot savu gāzi. Pie mums daudzi reģioni joprojām nav līdz galam gazificēti. Taču tas, ka mēs attīstām gāzes infrastruktūru un virzāmies uz Eiropas gāzes nodrošināšanas veicināšanu, tas pirmām kārtām ir saistīts ar mūsu labajām kaimiņattiecībām un vēlmi palīdzēt mūsu partneriem Eiropā," piebilda deputāts.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai. Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu, kuras valdība vilcinās, aizbildinoties, ka tik svarīgu jautājumu nevarot izlemt "patstāvīgi".
Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG. Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts. "Ziemeļu straumes 2" īstenošanu Eiropā atbalsta Vācija un virkne citu Rietumeiropas valstu.
Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments. Vladimirs Putins norādīja, ka no Maskavas viedokļa tas ir tikai ekonomisks projekts. Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas un pirmo — no Krievijas. Kompānijai Nord Stream 2 atlicis iegūt būvatļauju no Dānijas. Gāzesvada ekspluatāciju plānots sākt 2019. gadā.