Nav kora – nav akreditācijas skolai: Šadurskim iešaujas prātā jauna ideja

Mūzikas stundu skaitu Latvijas skolās nolemts nesamazināt, savukārt tagad jau bijušais ministrs Kārlis Šadurskis pat piedāvājās padarīt kora esamību par vienu no skolu akreditācijas nosacījumiem.
Sputnik

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pirms aiziešanas piedāvāja padarīt kora esamību skolā par vienu no obligātajiem nosacījumiem mācību iestādes akreditācijas saņemšanai, vēsta rus.tvnet.lv.

Diskusijas gaitā par jauno pamatizglītības saturu Latvijā mūzikas speciālisti runāja par nepieciešamību saglabāt vismaz līdzšinējo šī priekšmeta mācību stundu skaitu, citādi tas draud ar "katastrofālām sekām" bērnu attīstībai.

Galamērķis – Brisele: Šadurskis pameta izglītības ministrijas vadītāja amatu

Arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde atbalsta viedokli, ka mūzikas mācību stundām atvēlēto stundu skaitu nedrīkst samazināt. Viņa norādīja, ka mūzika attīsta skolēna personību un saglabā nacionālās vērtības. "Mēs nevaram mazināt mūsu tautas spēku," pateica ministre.

Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis arī uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi saglabāt kordziedāšanas tradīcijas. Viņu atbalstīja arī tagad jau bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Pēc viņa domām, skola ir mācību iestāde "vien tad, ja tajā darbojas koris visās vecuma grupās". Lai atbalstītu kordziedāšanas tradīcijas Latvijā, skolu kori jāpadara par obligātu prasību skolas akreditācijas saņemšanai, uzskata ministrs.

Vai viņa piedāvājums tiks noformēts un nostiprināts jaunajos standartos, pagaidām nav zinām. Taču vienošanās par to, ka mūzikas mācību stundu skaits skolās netiks samazināts, ir panākta.

Vakar, 27. novembrī, Ministru Kabinets apstiprināja Izglītība un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pamatizglītības standartu, kurā nostiprināts tā dēvētā kompetences piegājiena princips. Izglītības saturs tiks organizēts septiņos virzienos: valodas, sociālā un pilsoņu joma, kultūra un pašizpausmes māksla, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselība un fiziskā aktivitāte.

Šadurskis sadusmojies uz viltus ziņu izplatītājiem par latviešu literatūru

Izmaiņas ieviestas arī stundu sarakstā. Otras svešvalodas apgūšana tagad sāksies 4. klasē, Latvijas un pasaules vēstures mācības apvienos vienā priekšmetā, savukārt literatūra tiks iekļauta kultūras un pašizpausmes mākslas jomā.

Jaunajā izglītības saturā iekļauts mācību modulis ar nosaukumu drāma, kā arī tehnoloģiju apgūšana. Pamatskolas klasēs plānots ieviests jaunu mācību priekšmetu "Dizains un tehnoloģijas", 7. klasē – inženierzinātnes, savukārt vidusskolā – datorzinātņu, dizaina un tehnoloģiju bloku padziļinātai izpētīšanai.

Pakāpeniska jaunā izglītības satura ieviešana skolās sāksies 2020. gada 1. septembrī.