RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Līdz 2033. gadam Polija plāno uzbūvēt atomelektrostaciju un līdz 2040. gadam samazināt ogļu izmantošanu enerģētikā līdz 30% no esošajiem 80%. Gāzi valsts izskata kā pārejas enerģijas avotu, teikts valsts enerģētikas politikas projektā, vēsta RIA Novosti.
Saskaņā ar dokumentu, atomstacijai Polijā jāsāk darboties 2033. gadā, un katru otro gadu varasiestādes grasās palaist jaunu energobloku. Kopumā plānots uzbūvēt sešus energoblokus ar kopējo jaudu 6-9 gigavatstundu.
Paredzēts, ka līdz ar AES palaišanu Polija asi samazinās ogļu izmantošanu enerģētikā – līdz 2030. gadam līdz 60%, savukārt līdz 2040. gadam – līdz 30%.
Līdz 2030. gadam Polija plāno iegūt 21% no kopējā elektroenerģijas patēriņa valstī no atjaunojamiem resursiem. Taču varasiestādes grasās atteikties no sauszemes vēja elektrostacijām par labu saules enerģijai.
Gāzi Polija izskata kā pārejas enerģijas avotu, jo pašas krājumi ir nepietiekami pieaugošā "dramatiskā un ātrā" patēriņa segšanai, turklāt tas ir neatjaunojams enerģijas resurss. Vēl viens šīs degvielas mīnuss – tā izmet CO2 atmosfērā.
"Gāze perspektīvā tiks izmantota kā regulējošs elements, mēs nepārvedīsim strauji poļu enerģētiku uz gāzi," - paziņoja poļu valdības pilnvarotais enerģētikas infrastruktūras jautājumos Pjotrs Naimskis, prezentējot 23. novembrī valsts enerģētikas politikas projektu.
Patlaban Polija lielāko daļu gāzes iegādājas Krievijā, taču pastāvīgi apspriež avotu diversifikācijas nepieciešamību. Pie tam, neskatoties uz visām deklarācijām par nevēlēšanos būt atkarīgiem no KF, laikā no šī gada janvāra līdz augustam Polija palielinājusi gāzes piegādes no KF par 7%. Gāzes patēriņš valstī pieaudzis no 15 miljardiem kubikmetru 2015. gadā līdz 17 miljardiem 2017. gadā.