RĪGA, 25. novembris – Sputnik. "Republikā nav vietas šādai vardarbībai," - uzrakstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons savā Twitter mikroblogā, komentējot nekārtības, kuras pāršalca Franciju sestdien, 24. novembrī.
Protesti pret benzīna cenu paaugstināšanu sākās Francijā jau pagājušajā sestdienā, 17. novembrī. Kā ziņoja RIA Novosti, toreiz protesta akcijās piedalījās gandrīz 290 tūkstoši cilvēku. Manifestācijas notika vairāk nekā divos tūkstošos pilsētu un ciematu. Tika ievainoti vairāk nekā 400 cilvēki, 14 – guvuši smagus ievainojumus, viens cilvēks gājis bojā.
Kustība pret degvielas cenu paaugstināšanu guvusi nosaukumu "dzeltenās vestes" pēc obligātā franču vadītāju atribūta – dzeltenas gaismu atstarojošas vestes.
Lieta tajā, ka Francijā benzīna cenām no 1. janvāra ir jāpieaug par 2,9 eirocentiem par litru, dīzeļa cenām – par 6,5 eirocentiem par litru. Saskaņā ar radiostacijas Europe1 datiem, 2018. gada laikā dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 23%, benzīna cena – par 15%.
Dedzināja ugunskurus, dziedāja Marseljēzu un pieprasīja demisiju
Šo sestdien, 24. novembrī, vairāk nekā simts tūkstoši neapmierināto atkal izgāja Francijas pilsētu ielās. Šādus skaitļus paziņoja Francijas ĀM vadītājs Kristofs Kasteners. Protesta akcija pārauga masveida sadursmēs ar policiju.
Vislielākos nemierus cilvēki sarīkoja Parīzē. Tur protestētāji no sākuma centās izlauzties cauri pie administratīvajām ēkām blakus Saskaņas laukumam Elizejas lauku ielas sākumā. Policija demonstrantu apspiešanā izmantoja asaru gāzi un ūdens lielgabalus. Pēc tam demonstranti devās pie Elizejas pils.
Cilvēki būvēja barikādes, dedzināja ugunskurus, dziedāja Marseljēzu un aicināja valsts prezidentu Emanuelu Makronu atkāpties no amata.
Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, nekārtību laikā Parīzē divi policijas darbinieki guva ievainojumus. Astoņi cilvēki tika aizturēti par agresīvu rīcību pret kārtības sargiem.
Makrons nosodīja protestētāju rīcību, nosaucot par kaunu visu, kas noticis Parīzē sestdien.
"Kauns tiem, kas uzbruka kārtības sargiem. Kauns tiem, kas nodarīja kaitējumu pārējiem pilsoņiem un žurnālistiem. Kauns tiem, kas draudēja ievēlētiem ierēdņiem. Republikā nav vietas šādai vardarbībai," - uzrakstīja franču līderis savā Twitter mikroblogā.
Savukārt labējās partijas "Nacionālā apvienība" (bijusī "Nacionālā fronte") Marina Lepēna uzlika atbildību par nekārtībām tieši uz valsts augstāko vadību. Turklāt viņa aicināja franču varasiestādes "nedēmonizēt leģitīmu tautas kustību", vēsta RIA Novosti.