RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina par ārkārtas situāciju veselības aprūpes sistēmā no nākamā gada 1. janvāra saistībā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu par medicīnas darbinieku virsstundu darba ierobežošanu, vēsta Mixnews.
Virsstundu darba ierobežojumi var būtiski ietekmēt mediķu atalgojumu un apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās diennakts režīmā, informēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
J.Kalējs, paskaidroja, ka patlaban ārsti un medicīnas māsas strādā vidēji 1,5 slodzi jeb aptuveni 20 virsstundas nedēļā. Bet jaunie grozījumi likumā paredz, ka 2019. gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā jeb 1,3 slodzi, savukārt no 2020.gada – 8 stundas nedēļā.
Jaunais likums gan pieprasa samazināt virsstundu skaitu, taču jau gadiem ilgi Latvijas slimnīcās to neļauj augstais darba apjoms un arvien pieaugošais ārstu un medicīnas māsu trūkums, norādīja Kalējs.
Speciālists pastāstīja, ka ārsti un medicīnas māsas ir spiesti strādāt virsstundas, lai nodrošinātu medicīnisko palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem diennakts režīmā.
"Risinājums ir strādāt vairākās darbavietās, ko likums neaizliedz, tomēr slimnīcu darbinieki ir sava darba patrioti un vēlas strādāt vienā darbavietā. Mediķi ir gatavi turpināt strādāt normālā pagarinātā darba laika režīmā savās darbavietās," - sacīja Kalējs.
Atgādināsim, ka 2009. gadā likumā par ārsta praksi tika noteikts, ka mediķi var noteikt "normālu pagarināto dienu", kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī. Piemaksu ārsti par to nesaņēma.
Tiesībsarga birojs konstatēja, ka šī norma neatbilst cilvēka tiesībām uz Satversmē noteikto taisnīgo darba apmaksu, kā arī pārkāpj mediķu tiesības uz atpūtu, kas savukārt ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.
2017. gada jūnijā Saeima pieņēma likumu par pakāpenisku atteikšanos no normāla pagarināta darba laika mediķiem. Pārejas periodā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim mediķiem un NMPD darbiniekiem, kuri nav mediķi, iespējams noteikt pagarinātu normālo darba laiku: 2017. gadā tas nevarēja pārsniegt 55 stundas nedēļā, 2018. gadā – 50 stundas, 2019. gadā – 45 stundas nedēļā.
Apmaksa par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto darba laiku, pārejas periodā bija jāaprēķina saskaņā ar koeficientu 1,1 2017. gadā, 1,2 – 2018. gadā un 1,35 – 2019. gadā.
Taču 2018. gada maijā Latvijas ST atzina par Satversmei neatbilstošām pārejas normas, kas paredz mediķu darba apmaksu par pagarināto normālo darba laiku, un atcēla tās no 2019. gada 1. janvāra. ST norādīja, ka pagarinātā normālā darba laika apmaksai Saeima noteikusi zemāku likmi nekā virsstundu apmaksai Darba likuma izpratnē (patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā).