RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Baltā nama aparāta vadītājs Džons Kellijs parakstījis lēmumu, kas ļauj pie ASV un Meksikas robežas dislocētajiem amerikāņu karavīriem nepieciešamības gadījumā atklāt uguni tiešā tēmējumā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz izdevumu Military Times.
Raksta autors precizēja, ka lēmums ļauj "ASV Aizsardzības ministrijas kontingentam veikt darbības aizsardzībai, ko aizsardzības ministrs uzskata par nepieciešamām" robežsargu un muitas dienesta darbinieku aizsardzībai no iespējamiem nelegālo migrantu uzbrukumiem. Pie minētajām darbībām pieder spēka pielietošana (ieskaitot uguni tiešā tēmējumā nepieciešamības gadījumā), pūļa kontroli, īslaicīgu aizturēšanu un īsu pārmeklēšanu.
Iepriekš ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka plāno izvietot uz Meksikas robežas aptuveni septiņus tūkstošus karavīru, taču ASV prezidents Donalds Tramps gatavs nosūtīt turp līdz 15 tūkstošus kareivju. Patlaban pie abu valstu robežas dislocēti 5,9 tūkst. regulārās armijas karavīru un 2,1 tūkst. ASV Nacionālās gvardes karavīru.
Šādi soļi sperti, lai apturētu nelegālo migrantu pieplūdumu, kuri kopš oktobra tuvojas ASV robežām no Centrālamerikas valstīm. Vašingtona paziņoja, ka neuzņems šos migrantus, un steidzami pastiprināja drošību uz robežas.
Meksikas Iekšlietu ministrija ziņo, ka Tihuānas un Mehikali pilsētu rajonā uz robežas ar ASV jau sapulcējušies 5,6 tūkstoši migrantu no Hondurasas, Gvatemalas un Salvadoras. Daži jau nolēmuši atgriezties dzimtenē vai apmesties Meksikā.
Iepriekš vēstīts, ka Donalds Tramps vairākkārt apliecinājis: viņš apkaros nelegālo migrāciju. Tas ir viens no galvenajiem politiķa priekšvēlēšanu kampaņas punktiem, ko prezidents konsekventi pilda. Piemēram, uz Meksikas robežas, ko šķērsoja lielākā migrantu plūsma, tiek būvēta vairāk nekā tūkstoš kilometrus gara siena. Turklāt Trampa administrācija padara stingrākus noteikumus ASV pilsonības un tā saucamo Green Card saņemšanai. Ar nelegālās migrācijas problēmu pirms dažiem gadiem saskārās Eiropa – tajā nelikumīgi nonākuši aptuveni 1,5 milj. migrantu un bēgļu no Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas valstīm. migrācijas krīze piespieda ES valstis veidot kopīgu robežsardzi un krasta apsardzi – nepieciešamības gadījumā šo dienestu darbiniekus iespējams novirzīt uz jebkuru ES robežas valsti bez vietējo varasiestāžu piekrišanas un atļaujas.