RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Kādā no Siļķu ielas namiem Liepājā nama apsaimniekotāja nesarunājas ar iedzīvotājiem valsts valodā. Par to sašutusi viena no mājas iedzīvotājām, vēsta portāls www.liepajniekiem.lv.
Iedzīvotāju sapulce notiek krievu valodā, lai arī pārvaldniece solījusi nodrošināt tulkojumu, taču tas nav noticis. Aptauja par vēlamo apkures pieslēgšanu noritējusi krievu valodā un arī citi svarīgi jautājumi tiek risināti bez latviešu valodas. Mājas iedzīvotāja ir sašutusi par to, ka pēc lūguma sarunāties latviski pārvaldniece reiz pat atbildējusi, ka vajadzētu mācīties valodas.
Arī individuālās sarunās sieviete izmanto tikai krievu valodu. "Mājā, protams, daļa iedzīvotāju ir krievu, taču kādēļ latvieši ir spiesti informāciju saņemt tikai krievu valodā un daļa to pat atbalsta?" – bija neizpratnē mājas iedzīvotāja.
Līdzpilsoņu viedoklis, kuri nevēlas sākt konfliktu un pieprasīt no pārvaldnieces saziņu valsts valodā, neapmierinātajai iedzīvotājai apnicis, un viņa vērsusies pēc palīdzības Valsts valodas centrā.
Tiesa, izrādījies, ka situācija nav gluži tik viennozīmīga: ēku apsaimnieko sava biedrība, un iepriekš nama pārvaldniece ar iedzīvotājiem centusies runāt latviski. Taču patlaban slimības dēļ viņa nevar pildīt savus pienākumus, tāpēc nodevusi tos citam cilvēkam, kurš latviešu valodā nerunā.
"Informācija iedzīvotājiem pieejama krievu valodā, jo es latviešu valodu neprotu. Taču tas nav būtiski, jo esmu tikai uz laiku, kamēr mājas pārvaldniece ir slima," – paskaidroja pagaidu pārvaldniece.
Situācijā iesaistījies Valsts valodas centrs, kur vērsusies par valodu norūpējusies dāma. VVC secinājis, ka Valsts valodas likums patiešām ir pārkāpts.
Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna portālam pastāstīja, ka saņemot sūdzību, Valsts valodas centrs vispirms izvērtē informāciju un noskaidro apstākļus.
"Visbiežāk cenšamies vispirms konsultēt pārkāpējus – ja informāciju par konkrēto pārkāpēju saņemam pirmoreiz, neviens uzreiz neizrakstīs viņam protokolu," – mierināja speciāliste. Viņa skaidroja, ka situācijā, ja iespējams pārkāpumu novērst, VVC piešķir tam nepieciešamo laiku. Pēc tam speciālisti no jauna veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka tiek darīts viss iespējamais.
"Visbiežāk šie pārkāpumi ir krievu valodas pašpietiekamības vietās, lielajās pilsētās, kurās etniskais sastāvs ir proporcionāli par labu citiem etniskiem grupējumiem. Ikdienā šiem cilvēkiem nav nepieciešams lietot valsts valodu, tādēļ viņiem ir problēmas komunicēt latviešu valodā. Ja ikdienā valodu nelietojam, tā aizmirstas," - paskaidroja S.Pāvulēna.
Kopumā, speciāliste vērtēja, valsts valodas lietojums valstī uzlabojies, taču risks ir pastāvīgs, jo jāņem vērā, darbaļaužu pārvietošanos, turklāt Latvijā ierodas studenti no ārzemēm, uzņēmēji no trešajām valstīm, tāpēc risks ir diezgan augsts. Viņa piebilda, ka ikviena pilsoņa pienākums, novērojot Valsts valodas likuma pārkāpumus sabiedriskā vietā, ir tiesības aizrādīt par kļūdām, valsts valodas neizmantošanu un ziņot par citiem pārkāpumiem.