Latviešu restorāns Krimā – Latvijai nav ko likt pretī

Restorāna JūRa atklāšana Sevastopolē radīja plašu atbalsi Latvijas un Krievijas informācijas telpā. Latviešu progresīvie žurnālisti metās rakstīt sūdzību Drošības policijai.
Sputnik

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Nesen Sevastopolē durvis apmeklētājiem vēra latviešu virtuves restorāns JūRa. Vairākas publikācijas par to radīja plašu atbalsi Latvijā un Krievijā. Latviešu progresīvie žurnālisti vērsās Drošības policijā un ieteica ierosināt krimināllietu pret ģimeni no Latvijas, kas nolēmusi dzīvei un uzņēmējdarbībai izvēlēties Krimu.

Labi zināms, kāda ir Latvijas oficiālā attieksme pret Krievijas Krimu. Pussalas pievienošanos Krievijai, par ko nobalsoja gandrīz visi Krimas iedzīvotāji, Latvija iecirtīgi neatzīst. Latvijas likumi neļauj veikt nekādu uzņēmējdarbību pussalā, valsts ĀM kategoriski iebilst pret pilsoņu braucieniem uz Krimu caur Krieviju.

Eksperti uzskata, ka "pārbēdzēju" liktenis valstī, ko viņi dēvē par savu dzimteni, ir atkarīga tikai no tās politiskās gribas. Šajā gadījumā Latvija pārdzīvo ne tikdaudz par pelēkajiem zirņiem kā nacionālo bagātību, bet gan par to, kā viņa atskaitīsies saviem varenajiem partneriem.

Latvijas politiskā virtuve

Juriste Emma Jansone intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, ka Krimas restoratoriem no Rīgas ir itin atbilstošs pants Latvijas krimināllikumā. 84. pants skan sekojoši: "Par to normatīvo aktu tīšu pārkāpšanu, kuri regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju darbību Latvijā, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarījusi valsts amatpersona, vai ja ar tām radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Tas attiecas arī uz nacionālajām sankcijām.

Krievija "piesavinājusies" latviešus: rīdzinieki Krimā ir uzmanības centrā

Jansone atzīmēja, ka precedentu – tiesas lēmumu ar šo pantu vēl nav, ne attaisnojošu, ne apsūdzošu, taču tas ir tikai laika un politikas jautājums. Jurist atgādināja, ka Latvijas Drošības policija nodarbojas tieši ar politiskām lietām – katrā lietā, pie kā ķeras DP, ir politisks zemteksts.

Ar Emmu Jansoni vienisprātis ir arī jurists Alvis Pīlāgs. Viņš uzskata, ka visas krimināllietas, kas sāktas sakarā ar sankciju režīma pārkāpumiem, ir politiskas. Vēl vairāk, Pīlāgs atgādināja, ka bijuši arī gadījumi, kuros DP praksē pat varējusi pārsniegt savas pilnvaras.

Taču Pīlāgs izteica pārliecību, ka Latvijai nebūs pietiekami stipras politiskās gribas, lai sāktu atklāti vajāt restorāna īpašniekus Krimā, un līdz skandalozam arestam lieta tomēr nenonāks, lai arī nav iespējams pilnībā izslēgt tādu iespēju.

"Es nedomāju, ka nonāks tiktāl, ka būs kaut kāds skaļš arests. Taču, ko es varu komentēt, ja tas notiks, kas arī nav izslēgts? Pēc manām domām, tas nav saprātīgi, absurds, jo tie ir ekonomiskie aspekti, un es varu tikai teikt, ka novēlu, lai ekonomiskā sadarbība augtu un nostiprinātos," – teica Pīlāgs.

Savukārt, pēc Emmas Jansones domām, iespējams vēl viens variants. Bez publiski sniegtas informācijas ierosināta krimināllieta Latvijā "klusām kvēlos" un gaidīs savu stundu – gaidīs, kamēr kāds no dzīvesbiedriem ieradīsies latvijas teritorijā. Tādā gadījumā, ja DP viņu aizturēt, Latvija var atļauties pat aizfantazēties tiktāl, ka ekstradēs "pārbēdzējus" uz Ukrainu, kur tāpat plaši izplatīta politizētu kriminālprocesu prakse un kur, domājams, Latviju labprāt atbalstīs, norādot, ka dzīvesbiedri no Rīgas pārkāpuši Ukrainas noteikumus – nelikumīgi šēķērsojuši Krimas robežu.