Porošenko prieks nav 9 miljardu gadā vērts: Puškovs nosauca Merkeles kļūdas

Angela Merkele, pieņemot lēmumu atvērt valsti migrantiem, kā arī uzņemot kursu sankciju pagarināšanai pret Krieviju, noskaņojusi pret sevi gan parastos iedzīvotājus, gan biznesa aprindas.
Sputnik

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Krievijas senators Aleksejs Puškovs nosauca divas "lielākās kļūdas" VFR kancleres Angelas Merkeles politikā: pastāvīga sankciju pagarināšana pret Krieviju un lēmums par vairāk nekā miljona migrantu uzņemšanu, par to politiķis uzrakstīja savā Twitter mikroblogā.

Oktobra beigās Angela Merkele, kura vada VFR valdību kopš 2005. gada, paziņoja, ka nepretendēs uz kanclera amatu 2021. gadā. Tāpat Kristīgo demokrātu savienības (KDS) vadītāja negrasās cīnīties par vietu Bundestāgā, savukārt partijas sanāksmē decembrī Hamburgā neizvirzīs savu kandidatūru KDS priekšsēdētāja amatam. Merkeles lēmums, kā norāda politologi, ir saistīts ar viņas partijas atbalsta zaudējumu Vācijā, viens no iemesliem – neapmierinātība ar Merkeles politiku migrācijas jomā.

"Katru mēnesi VFR sankciju dēļ pret Krieviju zaudē 727 miljonus dolāru, pretī saņemot tikai Porošenko prieku. Esmu pārliecināts: tas nav 9 miljardu gadā vērts. Merkeles lēmums bezgalīgi pagarināt sankcijas, kā arī pieņemt vairāk nekā 1 miljonu migrantu, kļūs par divām lielākajām viņas vadības kļūdām," uzrakstīja Puškovs.

​Atgādināsim, ka nesen Angela Merkele sarīkoja tikšanos ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, pēc kuras viņa paziņoja, ka Vācija iestāsies par sankciju pagarināšanu attiecībā pret Krieviju. Pēc viņas sacītā, sankcijas pret Krieviju varētu samazināt, "ja būs progress" Minskas vienošanās implementācijā.

Angela Merkele nolēmusi aiziet no lielās politikas

"Diemžēl, šobrīd ir tā… ka Minskas vienošanās netiek pildītas, ja kaut kas notiek, tad tikai pa milimetram uz priekšu, taču laiku pa laikam notiek pakāpšanās atpakaļ, tātad, Vācija tāpat turpinās uzstāties par šo sankciju (pret Krieviju – red.) pagarināšanu," paziņoja Merkele Kijevā 1. novembrī.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Krimā un Ukrainā. 2014. gada jūlija beigās ES un ASV no tiešajām sankcijām pret atsevišķiem pilsoņiem un kompānijām pārgāja pie ierobežojumiem pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem. ES 2015. gada samits martā saistīja ierobežojošo pasākumu darbības termiņu ar pilnu Minskas vienošanās implementāciju.

Atbildes kārtā Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kuras ieviesa pret to sankcijas: ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Maskava vairākkārt paziņoja, ka uzskata par absurdu saistīt sankcijas pret Krieviju ar Minskas vienošanos par Ukrainu, jo Krievija nav Ukrainas iekšējā konflikta puse. Tāpat Maskava vairākkārt norādījusi, ka runāt ar to sankciju valodā ir neproduktīvi.