RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Latvijas alkoholiķi atšķiras no tiem, kas dzīvo citās valstīs, paziņoja radio Baltkom ēterā Anonīmo alkoholiķu biedrības dalībnieks Aivars.
Viņš norādīja, ka Latvijā alkoholiķi bieži "uzkāpj uz korķa".
"Itālijā, Francijā, Spānijā un Portugālē ir vairāki simti aktīvu anonīmo alkoholiķu grupu. Tur cilvēki drīkst dienas laikā izdzert glāzi vīna, tas jā. Es pats esmu apmeklējis vienu no astoņām grupām Sicīlijā. Ir jāsaprot, ka ne visi cilvēki spēj pārstrādāt vienus un tos pašus produktus. Tas ir ģenētisks faktors. Organisms var normāli bez sekām pārstrādāt 150 gramus 40 grādu stiprā alkohola diennaktī. Protams, organisms pierod," paziņoja viņš.
Aivars pastāstīja, ar ko Latvijas alkoholiķis atšķiras no amerikāņu.
"Mums ir daudz "uz korķa uzkāpušu" dzērāju. Ja cilvēks ASV nemaksās par dzīvokli pusgadu, viņu izmetīs, savukārt pie mums cilvēkiem ir pa 3 tūkstošiem eiro lieli parādi, un viņi turpina dzīvot turpat," piebilda viņš.
Šī gada rudenī Latvijā bija vairāk nekā 60 anonīmo alkoholiķu grupas. Viņu tikšanās notiek reizi nedēļā.
Pērn Latvija ieņēma otro vietu Eiropas Savienībā pēc mājsaimniecību alkohola izdevumiem. Par līderi pēc alkohola izdevumiem kļuva Igaunija: iedzīvotāji tērē 5,8% ienākumu alkoholam. Otrajā vietā ir Latvija (4,8%), trešajā – Lietuva (4,2%). Tālāk ierindojušās Čehija un Polija (3,6%) un Ungārija un Somija (2,9%).
Taču pēdējo desmit gadu laikā latvieši sākuši mazāk tērēt alkoholam: 2006. gadā izdevumu daļa sastādīja 5,3%. Lietuvā 2006. gadā alkoholam tika tērēti 5,2% visu mājsaimniecību ienākumi. Vairākās valstīs stipro dzērienu izdevumi ir pieauguši: Kiprā no 1,6% 2006. gadā līdz 2% 2016. gadā, Čehijā – no 3,2% līdz 3,6%.
Vismazākā alkohola izdevumu daļa ir tādās "vīna" valstīs kā Spānija (0,8%), Itālija (0,9%), Austrija (1,3%), Portugāle (1,4%) un Vācija (1,5%).
Eiropiešu alkohola izdevumi pērn bijuši vienādi ar medicīnas izdevumiem un pārsniedza izglītības un sociālo garantiju tēriņus.