RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Latvijas Saeima 1. novembrī galīgajā lasījumā pieņēmusi Darba likuma grozījumus, kuri aizliedz darba devējam pieprasīt svešvalodas prasības no darbiniekiem, ja tās izmantošana neietilpst viņa darba pienākumos, vēsta Saeimas mājaslapa.
Šis aizliegums iekļauts Darba likuma pantā, kurš nosaka darba devēja pilnvaru robežas un saturu.
Iepriekš tika plānots noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt no darbiniekiem valodu prasmes, kuras nav ES oficiālās valodas. Šo normu bija paredzēts ieviest valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Galīgajā lasījumā šī norma no likuma tika izslēgta.
Saeima neatbalstīja arī piedāvājumu papildināt Darba likumu ar normu, saskaņā ar kuru, darbinieks, sarunājoties darba pienākumu veikšanas laikā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām, kurām ir uzturēšanās atļauja republikā, ir tiesības izmantot tikai valsts valodu.
Tagad strīda rašanās gadījumā starp darba devēju un darbinieku sakarā ar svešvalodu prasībām, darba devējam nāksies pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota. Tādējādi varētu izteikt pieņēmumu, ka kompānijas, kuras nenodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu ārzemju klientiem vai kurām nav ārzemju partneru, izrādīsies grūtākā stāvoklī, noalgojot darbiniekus ar valodu prasmēm.
Likumprojektu izstrādāja Nacionālā apvienība, kura uzsver, ka grozījumu mērķis – pārtraukt to darbinieku lingvistisko diskrimināciju, kuri nerunā krieviski. Tas bijis viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmas video regulāri parādījās jaunieši, kuri it kā nespēja atrast darbu Latvijā, jo visi darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka tie nav pirmie šāda veida grozījumi, kuri veikti Darba likumā. 2012. gadā darba sludinājumos aizliedza bez īpašas nepieciešamības pieprasīt valodu zināšanas, savukārt 2014. gadā aizliedza iekļaut šādas prasības darba līgumā.