Poļi no jauna runā par vāciešu pēckara parādiem

Poļi joprojām paturējuši prātā naudu, ko viņiem parādā Vācija par okupācijas laikā radītajiem zaudējumiem, pastāstīja Polijas prezidents intervijā Vācijas izdevumam.
Sputnik

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Polija iecerējusi no jauna pieprasīt no Vācijas kompensāciju par Varšavas sagraušanu Otrā pasaules kara laikā, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms. Diskusijas par Vācijas naudu Polijā periodiski noklust un no jauna iedegas atbilstoši abu valstu attiecībām.

Varšavas un Berlīnes attiecībās iestājusies krīze, ko radījusi Varšavas konfrontatīvā politika pret ES varas struktūrām. Tātad poļu un vāciešu pretenziju jaunais vilnis izskatās vien kā papildu arguments savstarpējo pretenziju garajā sarakstā.

"Mēs neesam pielikuši punktu reparāciju jautājumā, - 28. oktobrī intervijā vācu izdevumam Bild am Sonntag paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda. – Polijas parlamentā ar to nodarbojas ekspertu grupa. Deputāti apspriedīs jautājumu un tuvākajā laikā pieņems lēmumu."

"Varšava tika nolīdzināta līdz zemei. Ekspertu provizoriskie slēdzieni liecina, ka neviens mums par to nav izmaksājis kompensāciju," – apgalvoja Polijas valsts vadītājs.

Viņš neminēja konkrētus skaitļus, taču vācu izdevums publicēja Polijā valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līdzšinējos izteikumus, kuros valsts un galvaspilsētas zaudējumi Hitlera okupācijas laikā aplēsti aptuveni 690 miljardu eiro vērtībā.

Iepriekš vēstīts, ka finansiālas pretenzijas Vācijai par Otrā pasaules kara nodarītajiem zaudējumiem izvirza arī Grieķija. Virkne Grieķijas politiķu uzskata, ka par valstij nodarīto kaitējumu un cilvēku upuriem Vācija palikusi parādā aptuveni 300 miljardus eiro. Viņu oponenti atzīmē, ka Atēnas, glābjoties no defolta ar ES palīdzību, saņēmušas no Vācijas vērā ņemamus aizņēmumus, tāpēc nodoms pieprasīt no Berlīnes kompensāciju ir absurds.

Polijas piemērs varētu izrādīties lipīgs

Polijas pretenzijas nostāda muļķīgā stāvoklī Tallinu, pareizāk sakot, vienu no valdošās koalīcijas partijām, - "Tēvzemi", kuras pārstāvis valdībā, tieslietu ministrs Urmass Reinsalu aptuveni reizi gadā kaut ko pasaka (viens vai kompānijā ar kolēģiem no citām Baltijas valstīm) par kompensācijas pieprasīšanu no Krievijas par "padomju okupāciju".

Cik zināms, ministram nav nekādu pretenziju pret vāciešiem, kuri patiešām okupēja republiku laikā no 1941. līdz 1945. gadam un nekad nav to nolieguši. Taču Berlīne, kas jau iztērējusi miljardus kompensācijām cietušajiem, uzskata, ka jebkādas runas par kompensācijām ir vērstas pret Vāciju.

Polija aprēķinājusi Vācijai vēl 500 miljardus dolāru kompensācijas par kara gadiem

Pēc kārtējā paziņojuma par kompensācijām koalīcijas partneri nekavējoties attālinās no Reinsalu un atzīmē, ka viņiem nav nekāda sakara ar politiķa pretenzijām. Viens no viņa kolēģiem, komentējot Igaunijas tieslietu ministra kārtējo ekspedīciju pēc Krievijas naudas, gandrīz atklāti paziņoja, ka to visu "nesaprot mūsu nozīmīgākie partneri". Protams, runa ir par Vāciju, kurai sarunas par jaunām kompensācijām nepavisam nepatīk, neskatoties uz nacionālo vainas apziņu.

Polijas pretenziju jautājumā Berlīne iepriekš atgādināja, ka 1953. gadā Varšava atteikusies no reparācijām un kontribūcijām, lai, kā teikts tālaika dokumentos, "sniegtu papildu ieguldījumu demokrātijas un miera gara iedibināšanai Vācijā".