Mākslinieki no Latvijas atkal piedalīsies cirka festivālā Luganskā

Festivāls "Cirka nākotne" noritēs no 1. līdz 4. novembrim.
Sputnik

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Luganskā ikgadējā festivālā "Cirka nākotne" organizatori gaida kolektīvus no 14 valstīm, žurnālistiem brīfingā pastāstīja pašpasludinātās Luganskas tautas republikas Valsts cirka direktors Dmitrijs Kasjans.

"Pašu dalībnieku skaits pārsniegs 80. Kopā – 14 valstis," – teica Kasjans.

Viņa rīcībā esošie dati liecina, ka Starptautiskajā bērnu un jauniešu cirka kolektīvu, skolu un izpildītāju festivālā "Cirka nākotne", kas notiks LTR 1.-4. novembrī. Organizatori plāno, ka festivālā piedalīsies mākslinieki no pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas republikām, Krievijas, Kazahstānas, Tadžikistānas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Itālijas, Latvijas, Šveices, ASV, AAE un Kolumbijas.

"Šogad varu lepni pastāstīt, ka piedalīsies numurs, kas šogad prestižajā starptautiskajā cirka festivālā Latinā Itālijā saņēma bronzas apbalvojumu. Un viņi atbrauks pie mums," – teica Kasjans.

Viņš precizēja, ka šogad festivāls tiek organizēts pēc labdarības principa, un ielūgumi tiks izplatīti republikas mācību iestādēs un cirka kasēs.

Aizvadītajā gadā festivāls "Cirka nākotne" notika Luganskā 27.-29. oktobrī. Latvijas Ārlietu ministrija bija ļoti satraukta par to, ka cirka mākslinieki no Latvijas: 22 gadus vecā žongliere Darja Makarova, 13 gadus vecais akrobāts Aleksandrs Škoda un 10 gadus vecais Maksims Sirmais iecerējuši apmeklēt festivālu. ĀM aicināja valsts pilsoņus atturēties no dalības festivālā un atzīmēja, ka atsevišķu cilvēku iniciatīva nav uzskatāma par Latvijas oficiālu dalību pasākumā.

Ministrija paziņoja, ka Latvijas valstspiederīgo dalība festivālā nebija ar to saskaņota. Kopš 2014. gada ĀM konsekventi aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties starptautiskos sporta, kultūras un izklaides pasākumos, ko organizējot Krievija nelikumīgi aneksētajās un Ukrainas nekontrolētajās Luganskas un Doņeckas apgabalu un Krimas teritorijās.

Kurts Volkers vēlas likvidēt Doņecku un Lugansku

2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšana Donbasā tiek apspriesta kontaktu grupas sanāksmēs Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kas reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Neskatoties uz Kremļa atkārtotajiem apliecinājumiem, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem, Ukraina joprojām uzskata, ka Krima ir tās okupētā teritorija, savukārt Latvijas valdība vispusēji atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.