RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar grozījumiem, ko trešajā lasījumā pieņēma Saeimas Sociālo un nodarbinātības lietu komisija, darba devējiem liks norādīt darba algas summu darbinieku meklēšanas sludinājumos, vēsta Grani.lv.
Tiesa, darba devēji var norādīt neprecīzu summu, bet gan diapazonu, kura robežās svārstīsies potenciālā bruto alga gadā, mēnesī vai stundā.
Pagaidām algas apmērs sludinājumos obligāti nav jānorāda. Darba devēji visbiežāk paziņo summu darba pārrunu laikā. Pēc Darba likuma grozījumu autoru domām, tas maldina potenciālo darbinieku.
Turklāt grozījumi paredz arī virkni citu izmaiņu. Tostarp, līguma laušanas nosacījumus ar arodbiedrības locekli papildināti ar punktu par to, ka ilgstošas darbinieka darbnespējas gadījumā līgumu drīkst lauzt bez arodbiedrības piekrišanas.
Taču darba devējam būs jābrīdina arodbiedrība un jākonsultējas ar to. Līguma laušanas gadījumā arodbiedrība pastiprināti aizstāvēs tikai tos, kas tajā sastāv vairāk nekā pusgadu.
Tāpat izmainīsies izmaksu kārtība tiem, kas aiziet no darba brīvprātīgi. Darbinieks varēs panākt izmaksu saņemšanu par aiziešanu no darba caur tiesu gadījumā, ja darba devējs nolems, ka darbinieka norādītais aiziešanas iemesls (balstās uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba pienākumu izpildi) nav pamatots. Šādas prasības iesniegšanas termiņš tagad samazinājies līdz vienam mēnesim, kaut gan pati kārtība darbojusies arī iepriekš.
Iepriekš ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājās asi pret grozījumiem, kuri piedāvā likt darba devējiem norādīt darba sludinājumos piedāvāto algu apmēru.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji nolēma, ka algu informācijas publiskošanai būs negatīvas sekas, kas izkropļos veselīgu konkurenci. LTRK bažās, ka darbiniekus, it sevišķi ar augstu kvalifikāciju, sāks pārpirkt, tostarp, kompānijas no rietumvalstīm.
Cik nepieciešams laimei
Saskaņā ar 2018. gadā rīkotās aptaujas rezultātiem, normālai dzīvei vidējam Latvijas iedzīvotājam mēnesī nepieciešami 1317 eiro.
Esošais rezultāts ir augstākais visā novērojumu vēsturē. 2000. gadā normālai dzīvei Latvijā bija nepieciešami 494 eiro, pēc tam šis skaitlis pakāpeniski auga.
2008. gadā, krīzes laikā, šis rādītājs sasniedza augstāko punktu 1146 eiro, pēc tam 2012. gadā samazinājās līdz 844 eiro, un pēc tam sāka kāpt.
Viszemākās algas Latvijā šogad reģistrētas Latgalē – 702 eiro, kas sastāda 70% no bruto algas valstī. Visaugstākās algas pirms nodokļu nomaksas saņem Rīgā – 1128 eiro.