RĪGA, 23. oktobris— Sputnik. Veselības ministrija un Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība uzskata, ka nevajadzētu sasteigt Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu – nepārdomāti soļi var novest pie krīzes finansēšanā. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija apņēmusies lūgt jauno Saeimu atcelt noteiktās sociālās iemaksas un pieņemt jaunu veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Vairāku partiju pārstāvji, kas patlaban apspriež koalīcijas veidošanu, iebilst pret iepriekšējās valdības pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma un pauž gatavību to atcelt.
Atgādināsim, ka no šī gada 1. septembra personām, kas nav veikušas sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanas summa 2018. gadā noteikta 51,60 eiro apmērā par gadu, 2019. gadā – 154,80 eiro, 2020. gadā – 258 eiro gadā. Pretējā gadījumā viņiem būs pieejams tikai tā saucamais minimālais medicīnas pakalpojumu grozs, kurā iekļauti tādi pakalpojumi kā neatliekamā medicīniskā palīdzība, tostarp palīdzība grūtniecēm un dzemdību pieņemšana, ģimenes ārsta pakalpojumi (taču bez nosūtījumiem uz izmeklēšanu un analīzēm), no valsts budžeta kompensējamie medikamenti un medicīnas iekārtas, sabiedriski bīstamu slimību (psihiskās slimības un tuberkuloze) un medikamenti to ārstēšanai.
Automātiski apdrošināta 21 sociālā grupa, kuru vidū ir pensionāri, bērni, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki, dienas nodaļas studenti un citi.
Ņemot vērā to, ka pērn pieņemtais likums ir vienīgais, kurā paredzēts nodoms palielināt veselības aprūpes budžetu, Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība pauda šaubas par jaunās Saeimas politiķu nodomu to atcelt, vēsta Latvijas Radio. Iebilst arī Veselības ministrija.
Veselības ministre Anda Čakša lēš, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas trīs gadu laikā nodrošinās vairāk nekā 300 miljonus eiro, kas tiks atvēlēti ārstu un medmāsu algu palielināšanai, pacienta iemaksu samazināšanai un rindu saīsināšanai. Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšana, nenorādot jaunu līdzekļu avotu, nozīmēs būtisku finansējuma samazināšanu.
"Tādēļ, to atceļot, mums tas ir jāatsauc. Nākamajā gadā tie bija plānoti 93 miljoni eiro, kas mums arī nebūs, bet aiznākamajā gadā – jau vairāk nekā 100 miljoni, kas mums arī nebūs," – atzīmēja Čakša.
Savukārt LĢĀA pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu – lūgt jauno Saeimu atcelt likumu par veselības aprūpes finansēšanu, raksta Latvijas Avīze.
Asociācijas priekšsēdētāja Sarmīte Veide atgādināja, ka organizācija šo normatīvo aktu nekad nav atbalstījusi, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs atsevišķām iedzīvotāju grupām.
Viņa paskaidroja, ka no cilvēktiesību principu viedokļa ES valsts nevar pasliktināt veselības aprūpes līmeni nevienam cilvēkam, un atgādināja, ka pat valstis ar zemākiem ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, Horvātija, spēj piešķirt medicīnai lielākus līdzekļus nekā Latvija. Viņa uzskata, ka nepieciešams jauns likums, kas ļautu atvēlēt medicīnai būtisku IKP pieauguma daļu un pēc tam vērtēt, cik liela summa iedzīvotājiem jāpiemaksā.