RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Negatīvās demogrāfiskās tendences Baltijas valstīs saglabāsies, ja šo valstu valdības nenodrošinās iedzīvotājiem darba vietas ar atbilstošu atalgojumu, uzskata Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents, politologs Rostislavs Iščenko. "Iedzīvotāju aizplūduma problēma Lietuvā ir vērojama tāpēc, ka tur nav darba pilsoņiem," – pastāstīja Iščenko intervijā radio Sputnik Igaunija.
Politologs norādīja, ka darba vietu izveide ir visai nereāla, jo gan Krievija, gan ES ir orientētas uz rūpniecību pašu mājās. "Nebūs darba, nebūs arī iedzīvotāju, tāpēc ir gandrīz nereāli palielināt to skaitu par 300 tūkstošiem, par 500 tūkstošiem, pat par 30 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits samazināsies arī nākotnē. Starp citu, par iedzīvotāju skaita samazināšanos tuvākajā laikā liecina arī ANO prognozes, turklāt ne tikai Lietuvā, bet arī visā Baltijā un Austrumeiropā. Relatīvi labvēlīga prognoze sniegta Polijai, uz potenciālo Ukrainas migrantu rēķina, kuri aizstāj aizbraucošos poļus. Taču Polijā ir darba vietas," – atgādināja eksperts.
Iepriekš vēstīts, ka zinātnieku aprēķini liecina: jau līdz 2035. gadam Baltijas valstu iedzīvotāju skaits saruks vairāk nekā par 30%. Speciālisti vērtē, ka šī tendence pārsvarā saistīta ar krievvalodīgo prombraukšanu. Līdz ar Baltijas valstu iestāšanos ES situācija tikai pasliktinājās: daļa iedzīvotāju labākas dzīves meklējumos devās peļņā uz ārzemēm. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Baltijas valstu valdības nevēlas noturēt vismaz palikušos – varasvīri neapzinās, cik nopietna ir situācija. Pie tam darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā cieš arī valsts budžets, tāpēc nepieciešamo sociālo reformu iespējas ir ierobežotas.
Iepriekš publicēts analītiķa Mārtena van Hēma viedoklis, ko viņš pauda Vācijas laikrakstā "Krievu Vācija". Savā publikācijā viņš uzsvēra, ka Baltijas valstis ir ES līderes iedzīvotāju skaita samazināšanās tempu ziņā. Saskaņā ar Eurostat datiem, pēc iestāšanās ES Latvija zaudējusi 33% iedzīvotāju, Lietuvā — 27%. Reģioni pārvēršas par tukšainēm, Lietuvā iedzīvotāju blīvums samazinājies līdz 44 cilvēkiem uz kvadrātkilometru, Latvijā šis rādītājs ir 35 cilvēki uz kvadrātkilometru, Igaunijā — 29. Katru stundu 4 — 5 darbspējīgā vecuma lietuvieši pamet savu dzimteni. Diennaktī emigrē aptuveni 100 cilvēku, gadā — 35 tūkstoši. Pēc Eurostat prognozēm tuvākajos 50 gados Lietuvas iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par 38%. Latvijā neatkarības gados iedzīvotāju skaits samazinājies no 2,6 līdz 1,95 miljoniem cilvēku, Igaunijā — no 1,56 līdz 1,3 miljoniem iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaita samazināšanas dēļ Baltijas valstīs nākas slēgt augstskolu filiāles, trūkst darbinieku. Iedzīvotāju emigrācija lielu kaitējumu nodara pensiju fondiem — nav kam uzturēt palikušos pensionārus, norādīja arī Lietuvas Sociālo pētījumu centra direktore Sarmīne Mikulioniene.