Eiropas attālākā austrumu robeža ir Polārie Urāli, starp kalnu upju Malaja Usa un Malaja Ščučja augštecēm. Skarbais novads nav īpaši viesmīlīgs – gandrīz 10 mēnešus gadā šeit guļ sniegs, pūš ass vējš. Arī dzīvniekiem apvidus nepatīk – par vasarā šajā knišļu un odu valstībā tikai retumis izdosies sastapt brūno lāci, zaķi vai ziemeļbriedi.
Polārajos Urālos pastāvīgo iedzīvotāju nav. Dažkārt jūlijā un augustā parādās briežkopji ar saviem ganāmpulkiem un zinātnieku ekspedīcijas. Tie, ko valdzina Polāro Urālu pirmatnīgais skaistums, ievelk elpu un dodas pa tūristu takām pretī skarbajai ziemeļu dabai.