RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Pekinas ietekme Balkānos pieaug, vēsta Euractiv.
Pērn Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni pauda viedokli, ka Balkāni pārvēršas par šaha spēles galdiņu, uz kura izvēršas liela spēle. Šķiet, Ķīna kļūst par vienu no lielākajiem spēles dalībniekiem šajā reģionā.
Ķīnas ietekme Balkānos aug kopš 2012. gada, kad tika izveidota platforma "16+1". Kopš tā laika Ķīna ieguldījusi lielas summas Balkānu valstu infrastruktūrā, tērauda ražošanā un citās ekonomikas nozarēs: iegādājusies Žalezara Smederevo tērauda lietuvi, būvē dzelzceļu starp Bukaresti un Belgradu, Belgradas-Baras šoseju un Pelešacka tiltu.
Finansiālā palīdzība vai parādu bedre
Ķīnas investīcijas bieži vien tiek dēvētas par parādu lamatām, kā piemēru minot Hambantova ostu Šrilankā. Taču Serbijas un Melnkalnes valdības nolēmušas būvēt šoseju no Melnkalnes piekrastes līdz Belgradai par Ķīnā ņemtu kredītu, neskatoties uz diviem pētījumiem, kuru autori uzskata: šis projekts neatmaksāšoties.
Melnkalnes ārējais parāds ir uzlidojis līdz debesīm, valdība bija spiesta palielināt nodokļus, iesaldēt ierēdņu algas un pārtraukt grūtniecības un dzemdību pabalstu izmaksu.
Ja Ķīnas kompānijai China Road and Bridge Corporation izkdosies pabeigt šosejas izbūvi, turpmāk tā varēs piedalīties infrastruktūras projektu īstenošanā visā Eiropā. Tas pats attiecas arī uz Pelešacka tilta būvi, kam ir liela stratēģiskā nozīme Horvātijai – tas savienots Dubrovņiku ar kontinentu.
Līdz šīm Ķīnai nav izdevies uzbūvēt nevienu ceļu ES. Daudzi vēl atceras 2009. gadā nepabeigto Varšavas-Lodzas šoseju – Ķīnas kompānija China Overseas Engineering Group uzvarēja konkursā ar piedāvājumu, kas nebija novērtēts par 50%, un vēlāk tai neizdevās samaksāt saviem apakšuzņēmējiem.
Tilts uz Rietumeiropu
2010. gadā Ķīnas Valsts Padomes loceklis Dajs Bingo nosauca Ķīnas ārpolitikas "galvenās intereses": drošība, suverenitāte, ekonomiskā attīstība. Visām tām ir kopējs mērķis – turpināt Ķīnas pastāvēšanu Komunistiskās partijas vadībā.
Ķīnas kompānijas par Balkānu tirgu neinteresējas – tās vairāk piesaista Rietumeiropa. Taču Balkāni ir svarīgi ekonomisko sakaru attīstībai ar Rietumeiropu, tātad – Ķīnas ekonomiskajai attīstībai.
Cauri Balkāniem ved tirdzniecības ceļš, kas apvieno Pirejas ostu Grieķijā ar ES. Šeit ĶTR kompānijas var pārbaudīt, cik lielā mērā tās iederas Eiropas tirgū, un iegūt tālākai ekspansijai vajadzīgo reputāciju.
Turklāt Balkānu augošā atkarība no Ķīnas naudas ļauj Ķīnai gūt politisko atbalstu savām suverēnajām interesēm.
Taivāna, Honkonga, Tibeta, Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions un Dienvidķīnas jūra – vietas, kur Ķīna necietīs pat mājienu par ārvalstu darbību, kas varētu kaut mazākajā mērā neatbilst oficiālajai "vienotās Ķīnas politikai". Balkānos to aktīvi atbalsta Serbija – Tibetas un Siņdzjanas jautājumā tā atbalsta Ķīnu. Lai arī daļēji Serbijas viedokļa pamatā ir Ķīnas lēmums neatzīt Kosovas neatkarību, to grūti atšķirt no ekonomiskā atbalsta, ko valstij sniedz Pekina. Nākotnē, ja Balkānu valstis iestāsies ES, tās var nostāties Ķīnas pusē.
Ko darīt Eiropas Savienībai
Augošajai Ķīnas ietekmei Balkānos ES var likt pretī sekojošus soļus. Pirmkārt, Balkānu valstīm ir jānostājas uz ceļa, kas ved pretī ES. Balkānu nauda ir īpaši pievilcīga tāpēc, ka šīm valstīm nav piekļuves ES infrastruktūras projektu finansējumam.
Otrkārt, daļu finansējuma par iestāšanos ES iespējams atlikt investīcijām infrastruktūras objektos. Treškārt, jāveicina Eiropas kompāniju investīcijas Balkānos.
Un, visbeidzot, Eiropas konkursu organizācijas noteikumi ir efektīvs šķērslis saņēmējvalstīm neizdevīgu investīciju piedāvājumu ceļā.
To spilgti demonstrē Budapeštas-Belgradas dzelzceļš. Serbijā, kur ES noteikumi nedarbojas, Ķīnas uzņēmumi jau sākuši darbu, toties Ungārijā darbs apturēts, jo Eiropas Komisija izvērtē, vai projekts atbilst iepirkumu noteikumiem.