Eiropas Padome kritiski izvērtēja Latvijas valodas politiku un Satversmi

Eiropas Padome aicināja Latvijas varasiestādes attīstīt integrāciju kā abpusēju procesu – tikai ar latviešu valodas kursiem vien saliedētu sabiedrību nav iespējams izveidot.
Sputnik

RĪGA, 17. oktobris – Sputnik. Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas konsultatīvā komiteja aicina Latvijas varasiestādes pastiprināt nacionālo minoritāšu integrācijas darbu un nodrošināt to pārstāvju dalību sabiedrības dzīvē, norādot uz virkni konkrētu piemēru, kuri šiem mērķiem neatbilst.

15. oktobrī Eiropas Padomes mājaslapā komiteja publicēja ziņojumu par nacionālo minoritāšanu stāvokli Latvijā un rekomendācijas konvencijas statūtu izpildīšanai.

Krievija UNESCO apsūdzēja Latviju etnosu spriedzes eskalācijā

Komiteja atzīmēja progresu, ko Latvija sasniegusi kopš 2013. gada nepilsoņu skaita samazināšanas, nacionālo minoritāšu valsts valodas apgūšanas iespēju nodrošināšanas jautājumā, tāpat atzinīgi novērtēta mediju pastāvēšana nacionālo minoritāšu valodās un kultūras izvēles bagātība.

Taču komiteja norāda, ka sabiedrības integrācijas procesu apgrūtina tas, ka etniskie latvieši neuzticas mazākumtautībām un jūtas apdraudēti. Latviešu vairākuma tieksme pēc etniskās ekskluzivitātes neatbilst integrētas sabiedrības veidošanas uzdevumiem, starp kurime tiek vērtēta un cienīta daudzveidība, teikts dokumentā.

EP kompetentā komiteja norāda, ka šāda Latvijas sabiedrības sašķeltība pēc etniskā principa faktiski nostiprināta Satversmes preambulā.

Tāpat komiteja norādīja, ka vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir paplašināt latviešu valodas ietekmi izglītībā, medijos un valsts sektorā, ierobežo nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesības mācīties un runāt savā dzimtajā valodā. Šādi pasākumi, pēc Eiropas Padomes kompetentās komitejas domām, pastiprina izolācijas izjūtas mazākumtautību pārstāvju vidū un apgrūtina integrācijas procesu sabiedrībā.

EP deputāts: Latvijai draud pilsoņkarš pēc Donbasa scenārija

Pēc Eiropas Padomes nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas konsultatīvās komitejas domām, Latvijas varasiestādēm jāveic steidzami pasākumi, tostarp jāattīsta integrācija sabiedrībā kā abpusējs process un jāveicina starpkultūru sakari, nevis jāvirza tikai un vienīgi latviešu valodas apgūšana.

Tāpat Latvijas varasiestādēm ieteikts atbalstīt nacionālo minoritāšu dalību sabiedriskajā dzīvē un valsts pārvaldē un no jauna izvērtēt, vai noteiktās latviešu valodas zināšanu līmeņa prasības, kas nosaka nodarbinātības iespējas valsts sektorā, ir nepieciešamas un pamatotas; nodrošināt, lai valodas zināšanu standarti, kuri nosaka pielaišanu vēlētiem amatiem, neradītu liekus šķēršļus.

Komiteja uzstāj, ka Latvijai nepieciešams nodrošināt izglītības pieejamību nacionālo minoritāšu valodās atbilstoši pastāvošajām vajadzībām, tāpat Latvijas varasiestādēm jākonsultējas ar mazākumtautību pārstāvjiem, piemēram, bērnu vecākiem.