RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Kamēr politiķi un ekonomisti gadiem ilgi cīnās par to, kā atgriezt Latvijā tūkstošiem cilvēku, kuri aizbraukuši no valsts, latviešu inteliģences pārstāvji nolēma atgādināt par galveno vērtību – valsts valodu.
Nē, nedz nodokļu politika, nedz valsts sociālās garantijas, nedz nabadzīgas pensijas, bet tieši krievu valoda – lūk, populārākais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji masveidā bēg no valsts, uzskata patrioti.
"Paziņa Dāvis studē RTU lidmašīnu lietas un nevēlas strādāt pēc beigšanas lidostā Rīgā. Tur "viss notiek tikai krievu valodā". Tāpēc plāno praksi un darbu Igaunijā. Starp citu, arī es kā pasažiere esmu ievērojusi, ka lidostas Rīga personāls komunicē savā starpā krievu valodā," – raksta žurnāliste un eksperte mediju jomā Sandra Veinberga.
Zem publikācijas izveidojusies neliela diskusija. Piemēram, Reinis Ceplis iebilda, ka Maiami, Floridā viss personāls, ieskaitot apsardzi, savā starpā komunicē spāniski.
Taču Veinberga atzīmēja, ka nedrīkst salīdzināt krievus un spāņus.
"Ļoti liela starpība starp krievu valodas ietekmi LV un spāņu ASV. Efekti šeit politiski," – uzskata viņa.
"Latvija nav izdevušies valsts no etnopolitiskā viedokļa. Par laimi ir ļoti izdevusies valsts visādi citādi," – pauž optimismu Reinis Ceplis.
Citi komentāri piebilst, ka šāda situācija ar latviešu valodu izveidojusies visās Latvijas transporta jomās, pat dzelzceļā. Vienīgais izņēmums ir autobusu parks, kura darbinieki izmanto latviešu valodu.
Nevarēja paiet garām šim tematam arī publiciste Rita Eva Našeniece, kura uzskata, ka jauniešus uz ārzemēm dzen tieši krievu valoda.
"Praktiski populārākais iemesls, kādēļ Latvijas, tieši labās profesijās izglītotie, jaunieši dodas projām. Un jau gadiem ," – sūrojas Rita Eva Našeniece savā Twitter.
Tomēr bija arī tie, kuri neatbalstīja Našenieces viedokli. Piemēram, Kalvis Apsītis iebilda, ka tā ir tikai dažu patriotu atruna.
"Tā ir tikai izplatīta atruna - sak, esmu tik liels Latvijas patriots, ka nevarēju izturēt, ka darbā visi nerunāja latviski; tādēļ aizbraucu uz Angliju, kur darbā neviens nerunā latviski," – uzrakstīja Kalvis.
"Nē, Kalvi, man arī ir nesalīdzināmi psiholoģiski vieglāk strādāt internacionālā kolektīvā, kur runā angliski, nekā krievu šovinistu kolektīvā, kur ir absolūts valodas spiediens. Par jauniešiem: kritiska ir latviešu vidējā paaudze, kas kopā ar krieviem uztur krievināšanu kolektīvā," – viņam iebilst Rita Eva Našeniece.
Savā veidā punktu šai diskusijai uzlika komentētājs ar segvārdu Builder & FM.
"Pirmkārt, lidmašīnu lietas labāk apgūt attīstītas valstīs, otrkārt Krievijas avioinženieri ir pasaulē pazīstami. Treškārt, ja esi patriots nestude lietas kuras ir multinationals," – viņš rezumēja.
Atgādināsim, ka 3. oktobrī Saeimas Sociālo lietu un darba komisija atbalstījusi likumprojektu, kas liedz darba devējam pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas amata pienākumu izpildei.
Likumprojektu izstrādājusi Nacionālā apvienība. Politiķi uzsver, ka tā pieņemšanas rezultātā "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu rietumvalstīs. Tas ir viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmā bieži redzami jaunieši, kuri neesot varējuši sameklēt darbu Latvijā, jo visi darba devēji prasot krievu valodas zināšanas. Pret grozījumiem iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija, kas to uzskata par tīri politisku iniciatīvu ar vairākiem absurdiem noteikumiem.