RĪGA, 12. oktobris - Sputnik. Starptautiskā organizācija Transparency International publicēja pārskatu "Eiropas patversme" par investīciju pilsonības programmām Eiropas Savienības valstīs. Latvija šajā aspektā ieņem līdera pozīcijas vairākos punktos, un pārskata autoriem tas rada bažas.
Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienībā parādījušies vairāk nekā 6 tūkstoši jaunu pilsoņu un gandrīz 100 tūkstoši rezidentu, kuri saņēmuši dokumentus, pateicoties tā saucamajām "zelta vīzām". Lielāko daļu no tām – pa 10 tūkstošiem "zelta vīzu" katra – piešķīrusi Latvija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, Ungārija. Tām seko Grieķija, Kipra un Malta.
Četras ES dalībvalstis pārdod savu pilsonību, divpadsmit valstis tirgo uzturēšanās atļaujas. Investīciju pilsonības un uzturēšanās atļauju izsniegšanas programmu ietvaros piesaistīto tiešo ārvalstu investīciju apjoms desmit gadu laikā sasniedzis 25 miljardus eiro. No tiem 976 miljonus nopelnījusi Spānija, 914 miljonus – Kipra, 670 miljonus – Portugāle, bet Lielbritānija – 498 miljonus eiro.
Domājams, ka valstij, kas gatavojas izsniegt uzturēšanās atļauju vai pilsonību ārzemniekam, ir jāpārbauda, cik uzticams ir viņš pats un cik likumīgi ir viņa kapitāli. Taču pārskata autori atzīmē, ka tā nepavisam nav.
Kipra un Portugāle, "šķiet, neuzdod jautājumus par pieteicēju bagātības avotiem", turklāt fakts, ka Latvija, Ungārija un Lielbritānija apstiprina vairāk nekā 90% "zelta vīzu" pieteikumu, liecina par paviršām pārbaudēm.
Uzturēšanās atļauju piešķiršana nevēlamām personām jau likušas apturēt šo programmu Ungārijā 2017. gadā un nodrošināt stingrākas pārbaudes uzturēšanās atļauju pieteikumiem Lielbritānijā.
Pārskata autori iesaka Eiropas Savienībai padarīt pārskatāmāku uzturēšanās atļauju vai pilsonības saņemšanas procesu, kā arī unificēt to. Piemēram, Grieķijā un latvijā uzturēšanās atļauja maksā 250 tūkstošus eiro, Kipras pase – 2 miljonus eiro. Austrijas pases cena var sasniegt 10 miljonus eiro, lai arī likums oficiāli nesaista pilsonību ar investīciju apjomu.
Transparency International aicina Eiropas Savienību regulāri izvērtēt riskus, ko rada tamlīdzīgas programmas.