RĪGA, 9. oktobris – Sputnik. Latvijas valdība šogad piešķirs militārajām vajadzībām papildus piecus miljonus eiro – lai tiktu izpildīti NATO kritēriji par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no IKP, vēsta tvnet.lv.
Gada sākumā tika paredzēti līdzekļi aizsardzības budžeta nodrošināšanai 2% apmērā no IKP, taču IKP Latvijā pieauga, tādēļ mērķa rādītājs netika sasniegts, paskaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Mēs nevaram riskēt ar starptautisko partneru pārmetumiem, ka Latvijas valdība nav izpildījusi saistības," — piebilda viņš.
Lai palielinātu aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, nepieciešams mazliet vairāk par pieciem miljoniem eiro. Paredzēts, ka tuvākajā laikā šis lēmums tiks izskatīts Saeimā, noslēgumā sacīja Zaļo un zemnieku (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus – kā paziņojis Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, nav gaidāmi "nekādi ģeopolitiskās situācijas uzlabojumi tuvāko piecu gadu laikā".
Pēc ministra sacītā, Latvijas aizsardzības budžets tuvākajā laikā ir jāpalielina līdz 2,5% no valsts IKP. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijai tas ir jāizdara, nevis lai izpatiktu ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš pieprasa NATO dalībvalstīm tērēt vairāk militārajām vajadzībām, bet gan saskaņā ar nacionālajām interesēm.
Igaunija jau ir pieņēmusi lēmumu par aizsardzības izdevumu palielināšanu – trešdien, 26. septembrī, Ministru Kabinets atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 585 miljoniem eiro, kas ir rekordliels rādītājs valsts vēsturē.
"Aizsardzības izdevumi sastādīs 585 miljonus eiro. Saskaņā ar esošo vērtējumu, nākamā gada aizsardzības budžets sastādīs gandrīz 2,2% no IKP. Pieaugs karavīru algas, valsts nostiprinās savus aizsardzības spēkus uz lielu bruņojuma iepirkumu rēķina, kuriem plānots iztērēt gandrīz 40% no visa aizsardzības budžeta," — teikts Ministru Kabineta preses dienesta paziņojumā. Šogad aizsardzības izdevumi valstij izmaksājuši 528 miljonus eiro.
Lietuvas valsts budžetā 2018. gadam norādīts, ka republikas aizsardzības finansējums sasniegs 2,006% no IKP – tie ir 873 miljoni eiro. Lai izpildītu NATO kritēriju, Lietuvas valdība pat ir gatava izmantot aizdevuma līdzekļus vairāku miljonu apmērā.
Pērn Lietuva aizsardzības vajadzībām piešķīra 723,8 miljonus eiro, jeb 1,8% no IKP.
2019. gadā, saskaņā ar Lietuvas Valsts aizsardzības padomes lēmumu, aizsardzībai tiks piešķirts ne mazāk par 2,05% no IKP.
Krievijā kritiski uztver NATO budžeta palielināšanu. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (tagad ieņem Krievijas ārlietu ministra vietnieka amatu – red.) iepriekš paziņoja, ka, ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par iemaksām organizācijas budžetā 2% apmērā no IKP, tad kopējie Eiropas izdevumi sasniegs apmēram 400 miljardus, un šī nenormālā naudas summa varētu tikt novirzīta tā dēvētā lielā pretinieka, nevis terorisma, apkarošanai. Gruško uzsvēra, ka visa Ziemeļatlantijas alianses aktivitāte austrumu flangā tiek virzīta uz spēka demonstrēšanu Krievijas virzienā.