RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Zelta medaļas, ko ik gadus piešķir Nobela prēmijas komiteja, dažkārt pagaist neparastākajos veidos, stāsta The Local.
Karaļūdens
1940. gada aprīlī, kad nacisti ieņēma Dāniju, Nila Bora institūta zinātnieki satraucās par to, kāds liktenis gaida 1914. un 1925. gadā piešķirtās Nobela medaļas fizikā, ko institūtam glabāšanā nodeva vācu zinātnieki Makss fon Laue un Džeimss Franks.
"Trešajā Reihā zelta izsūtīšana no valsts bija smags noziegums, bet Laues vārds bija gravēts uz medaļas, tāpēc, ja nacisti būtu atraduši medaļu, viņš sastaptos ar smagām sekām," – stāstīja ungāru ķīmiķis Ģerģs de Heveši, kas tolaik strādāja institūtā.
Viņu pārliecināja neierakt medaļas zemē, jo tās varēja atrast, un Heveši nolēma tās izšķīdināt karaļūdenī, vienīgajā vielā, kas spēj izšķīdināt 23 karātu zeltu. Kolbas ar oranžo šķīdumu pavadīja karu augšējā plauktā viņa laboratorijā, un nacisti tās nepamanīja.
Pēc kara Heveši, kurš pats 1943. gadā pats saņēma Nobela prēmiju ķīmijā, nodeva zelta nogulsnes Nobela komitejai, kas no jauna izkala abas medaļas un 1952. gadā atdeva Lauem un Frankam.
Mazāk iedvesmojošs stāsts vēsta par norvēģu rakstnieku Knutu Hamsunu, Nobela prēmijas laureātu literatūrā, kurš 1943. gadā uzdāvināja savu medaļu nacistiskās Vācijas propagandas ministram Jozefam Gebelsam. 1947. gadā Hamsuns tika notiesāts par nacisma atbalstu un atlikušo mūžu pavadīja psihiatriskajā klīnikā. Viņa medaļas liktenis nav zināms.
Pārdots!
Dažkārt Nobela prēmijas nokļūst izsolēs.
Francijas premjerministra Aristīda Briāna medaļa, kurš 1926. gadā saņēma Nobela miera prēmiju par lomu īslaicīga pamiera noslēgšanā starp Franciju un Vāciju pēc Pirmā pasaules kara, 2008. gadā tika pārdota par pieticīgiem 12 200 eiro.
Sešus gadus vēlāk Džeimss Votsons, kurš ieguva prēmiju 1962. gadā par DNS struktūras atklāšanu, pārdeva to par 4,1 miljoniem dolāriem. Zinātniekam tas bija vesels kapitāls, turklāt pircējs, krievu miljardieris Ališers Usmanovs viņam medaļu atdeva.
Turiet zagli
Franču ekomuzejs Sennazerā, kas par lētu cenu nopirka Aristīda Briāna medaļu, paturēja to tikai dažus gadus – 2015. gadā tā tika nozagta un vēl joprojām nav atrasta.
2017. gadā Indijā zagļi nolaupīja 2014. gada Nobela miera prēmijas laureāta Kailaša Satjarti medaļu, pareizāk sakot, tā viņiem šķita. Zagļi ieguva kopiju, bet oriģināls atrodas muzejā.
Tiesa, zagļiem tomēr izdevies nolaupīt viena prēmijas laureāta apbalvojumu no Indijas – 1913. gadā Nobela prēmijas literatūrā tika piešķirta Rabindranatam Tagorem. Viņa medaļa tika nozagta 2004. gadā un vēl līdz šim nav atrasta.
Politika
Tiesībsardze no Irānas Širina Ebadi 2009. gadā apsūdzēja Irānas valdību par viņas īpašumu konfiskāciju, pamatojot to ar nodokļu nemaksāšanu. Bankas seifs, kurā glabājās 2003. gadā piešķirtā Nobela miera prēmija un Goda leģiona medaļa, tika konfiscēts, lai apmaksātu nodokļus – 410 tūkst. dolāru.
Irānas valdība šo apsūdzību noliedza, taču pēc starptautiskā sašutuma viļņa atdeva medaļu Ebadi.
Nobela prēmijas laureātu vārdi parasti ir iegravēti medaļas reversā, izņemot ekonomikas un miera prēmijas – uz tām vārdi iegravēti uz medaļas apmales. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka 1975. gadā Nobela prēmijas laureāti ekonomikā Leonīds Kantorovičs (PSRS) un Tjallings Kupmans (ASV) samainīja medaļas.
Tas notika aukstā kara gados, tāpēc medaļu atgriešana to likumīgajiem īpašniekiem prasīja četrus gadus ilgu diplomātisko darbu.
Skaistajām dāmām
1999. gada decembrī viesnīcas Grand numurā Oslo izcēlās panika: bija pazudusi Nobela miera prēmijas medaļa, kas tikai nupat bija pasniegta organizācijai "Ārsti bez robežām".
Nākamajā dienā medaļa atgriezās savā vietā – "Ārstu bez robežām" Francijas nodaļas locekļi bija to aizlienējuši, lai iespaidotu meitenes Oslo bāros.
Kāds "Ārstu bez robežām" Norvēģijas nodaļas loceklis pastāstīja, ka uz medaļas palikušas zobu pēdas – visiem gribējās pārliecināties, vai tas patiešām ir īsts zelts.