RĪGA, 4.oktobris — Sputnik. Biznesam Latvijā ir nepieciešams, lai uzņēmumu darbinieki pārvaldītu svešvalodas, tostarp arī krievu valodu, uzskata Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš iebilst pret likuma grozījumiem, kuri aizliedz darba devējiem pieprasīt no darbiniekiem svešvalodu zināšanas, vēsta Latvijas radio 4.
3. oktobrī Saeimas Sociālo lietu un darba komisija atbalstīja likumprojektu, kas liedz darba devējiem pieprasīt no darbiniekiem svešvalodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai. Tāpat likumprojekts dāvā tiesības darbiniekiem apkalpot tikai latviešu valodā Latvijas valstspiederīgos — pilsoņus, nepilsoņus un uzturēšanās atļauju īpašniekus.
Savukārt likumprojekts neparedz tiesības runāt tikai latviski, ja cilvēks nav Latvijas rezidents. Nav saprotams, kā atšķirt vietējo iedzīvotāju no ārvalstnieka.
Jenzis, kurš piedalījās komisijas sēdē, paziņoja, ka svešvalodas Latvijā ir jāpārvalda un tas, ka tagadējie jaunieši krievu valodu mācījušies maz, ir liels trūkums.
Pieredzējušais restorators iebilda, ka būtu jāpārdomā nevis ierobežojumi, tostarp arī likuma līmenī, nevis sodi, bet gan iespējas nodrošināt konkurētspēju latviešu jauniešiem. Viņš ierosināja piedāvāt bezmaksas krievu valodas kursus — tāpat kā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijai. Jenzis atgādināja, ka krievu valodas zināšanas vairākās nozarēs ir ļoti nozīmīgas — tas ir konkurētspējas un labklājības faktors.
Atgādināsim, ka likumprojektu izstrādājusi Nacionālā apvienība. Politiķi uzsver, ka tā pieņemšanas rezultātā "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu rietumvalstīs". Tas ir viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmā bieži redzami jaunieši, kuri neesot varējuši sameklēt darbu Latvijā, jo visi darba devēji prasot krievu valodas zināšanas.
Pret grozījumiem iebilda Latvijas Darba devēju konfederācija, kas to uzskata par tīri politisku iniciatīvu ar vairākiem absurdiem noteikumiem. Apvienībā paskaidroja, ka uzņēmēji bez jebkādiem likuma grozījumiem jau tagad pieprasa saviem darbiniekiem tikai to valodu zināšanas, kas vajadzīgas darbā, jo jebkuras papildu valodas zināšanas ir papildu iemaņa, augstāka kvalifikācija, par ko vairāk jāmaksā.