RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Polijas zivju pārstrādātāji plāno iepirkt mencu, mintaju un lašus Krievijas Tālajos Austrumos un pārvadāt tos pa Ziemeļu jūras ceļu, vēsta Primorskas novada administrācija.
Novada vicegubernators Valentīns Dubiņins tikās Vladivostokā ar Polijas delegāciju. Primorskas novadā uz XIII Starptautisko zvejnieku kongresu, kurš notiks no 4. līdz 5. oktobrim, ieradušies Polijas ĀM un Irkutskas Polijas ģenerālā konsulāta pārstāvji, kā arī biznesmeņi. Dubiņins piedāvāja viesiem strādāt pa tiešo ar Primorskas novada zvejniekiem, sadarboties ūdens kultūras jomā, kļūt par lielu projektu investoriem.
"Baltijas jūra nav tik bagāta ar ūdens bioresursiem, tādēļ mēs vēlamies iepirkt pie jums mintajus, mencas, lašus un pārvadāt uz Poliju pa Ziemeļu jūras ceļu," — informēja Polijas ĀM Ekonomiskās sadarbības departamenta padomnieks-ministrs Aleksandrs Vasiļevskis.
Viņš solīja nodot poļu investoriem visu informāciju sadarbības attīstībai zvejniecības un ūdens kultūras jomā.
Mencu populācija Baltijas jūrā pastāvīgi samazinās. Pēc atsevišķu zinātnieku domām, šo zivju zvejošana vispār ir jāaizliedz, līdz atjaunosies to populācija. Turklāt zivis ir nepieciešamas ne vien cilvēkiem, bet arī jūras iemītniekiem, kuri tās ēd: saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem, gadā roņi apēd ne mazāk kā divas Latvijas zvejas kvotas.
Ziemeļu jūras ceļš ved no Barenca jūras pie Krievijas un Norvēģijas robežas līdz Beringa šaurumam starp Sibīriju un Aļasku. Parasti ledus dēļ Ziemeļu jūras ceļš ir kuģu satiksmei pieejams tikai trīs mēnešus gadā, tāpēc kravu pārvadātāji līdz šim ir izvēlējušies dienvidu maršrutu starp Eiropu un Tālajiem Austrumiem. Turklāt šobrīd pa Ziemeļu jūras ceļu var kuģot tikai dārgi ledus klases kuģi, kuri ir pasargāti no aisbergiem, vai arī kuģi atomledlaužu pavadījumā.
Taču pēc tam, kad globālās sasilšanas ietekmē sācis kust arktiskais ledus, ziemeļu maršruts ir ieinteresējis pasaules kuģniecības industriju, kas joprojām pārvadā 90% pasaules kravu.