RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) nepieņemt sasteigtus lēmumus un neuzstāties ar paziņojumiem sakarā ar novadu avīžu izdošanu krievu valodā, bet gan rūpīgi izvērtēt savu pozīciju, vēsta Press.lv.
Šogad KNAB izrakstīja sodus Daugavpils, Līvānu, Ludzas, Rēzeknes un Aglonas novadu domes deputātiem par līdzekļu piešķiršanu novadu avīžu izdošanai krievu valodā.
Pēc LPS vadītāja Ginta Kaminska domām, šis lēmums ir nepamatots, savukārt pašvaldību izdevumi krievu valodā konkrētās vietās ir nepieciešami. Pēc viņa iniciatīvas LPS sarīkoja tikšanos ar KNAB un Valsts valodas centra pārstāvjiem, lai apspriestu novadu avīžu izdošanas iespēju krievu valodā.
VARAM parlamenta sekretārs Jānis Eglītis pateica aģentūrai LETA, ka ir svarīgi ņemt vērā kultūras vērtību un drošības saglabāšanas riskus, kurus Latvijas sabiedrībai rada LPS pozīcija.
"Mums ir jārūpējas par to, lai iedzīvotājiem ir pilnvērtīga dzīve, proti, lai viņi var piedalīties darba tirgū, sabiedriskajās aktivitātēs un citos sociālos procesos, un to viņi var darīt tad, ja pārzina valsts valodu. Taču LPS mēģina radīt apstākļus, kuros cilvēkiem latviešu valoda nav jāapgūst, un tas nav pieņemami," pateica Eglītis.
Pēc viņa domām, pašvaldības līdzās ar valsti ir atbildīgas par integrācijas procesu valstī.
"Valsts un pašvaldību informatīvajiem materiāliem, tai skaitā drukātajiem materiāliem — avīzēm, viennozīmīgi ir jābūt valsts valodā. Ja pašvaldības teritorijā ir iedzīvotāji, kuriem diemžēl ir grūtības saprast valsts valodu, tad tā ir pašvaldības atbildība par nesekmīgu integrācijas procesa nodrošināšanu. Šis LPS paziņojums kārtējo reizi izceļ pašvaldību vājo gatavību īstenot valstiski atbildīgu politiku. Šāda pašvaldību rīcība ne tikai šķeltu sabiedrību, bet radītu arī iekšēju apdraudējumu," uzskata Eglītis.
VARAM drīzumā uzaicinās LPS uz tikšanos, lai apspriestu mērķus, pašvaldības izdevumu auditoriju, kā arī instrumentus, kādus būtu jāizmanto pašvaldību informācijas pasniegšanai iedzīvotājiem.
Kaminskis paziņoja aģentūrai LETA, ka LPS nekādā viedā neaģitē avīžu izdošanu krievu valodā, taču cenšas sakārtot sistēmu un saprast, kad un kādos gadījumos pašvaldības drīkst informēt iedzīvotājus svešvalodā. Pēc viņa sacītā, pieprasījumu skaits informācijas sniegšanā svešvalodā katru gadu samazinās, taču tie joprojām ir, un cilvēku tiesības saņemt informāciju ir noteiktas likumā.
"Ir pierobežas pašvaldības, kur gāžas informācija no Krievijas, bet mēs pat nemēģinām ar viņiem komunicēt viņiem saprotamā valodā," pateica Kaminskis.
Pēc viņa domām, pašvaldībām individuālā kārtībā ir jālemj, kā viņām rīkoties, ja pastāv pieprasījums informācijas saņemšanai svešvalodā. Tāpat viņš uzskata, ka problēma izraisījusi pārāk lielu ažiotāžu, jo runa ir tikai par dažām pašvaldībām.