RĪGA, 1. oktobris — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Svētdien, 30. septembrī, Latvijā atzīmēja Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 74. gadadienu. Tradicionāli ieradās Krievijas un Baltkrievijas vēstniecību pārstāvji, un gandrīz visas Latvijas veterānu organizācijas, kā arī daudzi sabiedrības cilvēki.
Visi pievērsa uzmanību tam, ka šoreiz ziedu nolikšanā piedalījās pārsteidzoši daudz cilvēku — vairāk nekā trīssimt cilvēku, kaut gan līdz šim kopā sanāca divreiz mazāk. Kāpēc?
Iespējams, tā ir atbilde Latvijas oficiālajām varasiestādēm: īsto vēsturi viņiem pārrakstīt nav pa spēkam, lai kā viņi necenstos. Cilvēki vienmēr atcerēsies, kas patiesībā notika Salaspils teritorijā.
Skaļie sirds puksti
Sākumā ziedus svinīgi nolika pie memoriālās plāksnes ar strādājošo metronomu, kurš simbolizē sirds pukstus: atmiņas par Salaspili ir dzīvas! Pēc tam cilvēki devās uz kaimiņos esošo Veco Garnizonu kapsētu, kur dienu iepriekš vēsturnieks Igors Gusevs sarīkoja tradicionālo talku par godu datumam — koncentrācijas nometnes atbrīvošanas dienai 1944. gadā. Šajā kapsētā nacisti slēpa gūstekņu līķus.
Starp citu, sestdien, 29. septembrī, Gusevs atzīmēja desmito gadadienu kopš brīža, kad bija atradis mežā pamestu Garnizonu kapsētu un sarīkoja pirmo talku. Arī uzmanības vērts datums.
Ziedu nolikšanā piedalījās arī Guseva kolēģis — vēsturnieks Vlads Bogovs. Arī viņš norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 74. gadadienā kopā savācās īpaši daudz cilvēku.
"Taču, kā jau parasti, te septembra pēdējā svētdienā, Salaspils atbrīvošanas dienā, nav neviena no Latvijas oficiālo varasiestāžu pārstāvjiem. Viņi priekš proformas, ķeksītim atbrauc šurp diplomātiski nolikt ziedus vien 8. maijā. Savukārt ja varētu nebraukt 8. maijā, tad vispār šeit nerādītos. Un jau no noteikti neviens no viņiem neatceras, ka Salaspili atbrīvoja padomju karaspēki. Oficiālās varasiestādes uzskata, ka toreiz sākās Latvijas padomju okupācija. Nu un tas, ka tieši pateicoties Sarkanās Armijas ienākšanai, nacisti bēga no Salaspils, atstājot sadedzinātu un nopostītu nometni, tas it kā zūd uz vispārējā, tā sacīt, fona. Ko lai tur saka, jau tā viss ir skaidrs: skatieties, ko ar Salaspils memoriālu ir izdarījis Okupācijas muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu," paskaidroja Bogovs Sputnik Latvija.
"Kaunu šiem cilvēkiem"
Uz ziedu nolikšanu, protams, ieradās arī Nacistu koncentrācijas nometņu mazgadīgo gūstekņu biedrības pārstāvji. Bija gan dažādas veterānu organizācija, gan, kā vienmēr, Latvijas Sociālistiskā partija kopā ar Latvijas Krievu savienību. Pārsteidzoši, patiešām, ka neviens neieradās nedz no Salaspils, nedz no Rīgas domes.
Taču, ir skaidrs, kādēļ neviena nebija no Salaspils pašvaldības: tur pie stūres vieni vienīgi nacionāli pārbaudīti kadri. Taču kādēļ uz ziedu nolikšanu neieradās Rīgas domes vadība, kuru vada "Saskaņa" ar Nilu Ušakovu vadībā? Laikam, no Rīgas līdz Salaspilij "Saskaņai" ir pārāk tālu ko braukt. Tai tuvāki ir Viļakas pagasts un Stompaku purvi Latvijas nomalē. Tur "Saskaņa" tradicionālā ir — palīdz ar naudu un piedalās ziedu nolikšanā pie nacionālu partizānu — "meža brāļu" zemes ierakumu memoriāla, kuri karoja kopā ar hitleriešiem.
Toties netālu bija atbraukt uz ziedu nolikšanu Salaspilī veterāniem no Rēzeknes. Tur arī dzīvo ļaudis, kuri pārdzīvojuši Lielā Tēvijas kara šausmas. Rēzeknē kara gados bijusi karagūstekņu nometne "Koncentrācijas nometne N 350".
Katru gadu uz ziedu nolikšanu ierodas arī vien no cienījamākajiem cilvēkiem Latvijas Krievu savienībā Jakovs Pliners.
"Tieši pirms 74 gadiem pārstāja pastāvēt viena no baisākajām koncentrācijas nometnēm, kuras hitlerieši uzbūvēja Baltijā. Šī koncentrācijas nometne pārstāja pastāvēt pateicoties Latviju atbrīvojušajiem mūsu cīnītājiem — padomju karavīriem. Salaspils nometnē bojā gāja vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, saskaņā ar padomju laiku datiem, kuriem es ticu. Tie bija visdažādāko tautību cilvēki. Šeit zeme ir nolieta ar asinīm un piesātināta ar šausmām. Un es atbraucu uz šejieni nolikt ziedus vienmēr. Kāpēc? Ziniet ebreju gudrību "kamēr cilvēki atceras — dzīvas ir arī atmiņas"? Tādēļ arī esmu šeit. Taču es nesaprotu, kāpēc te nekad nemēdz būt oficiālo varasiestāžu pārstāvju. Liekas, pirmajiem, kam te būtu jānoliek vainagi, ir Latvijas prezidents, premjerministrs, Saeimas spīkeris. Taču viņu te nav. Lūk jums Latvijas pirmo personu oficiālā atbilde. Kaunu šiem cilvēkiem!" uzsvēra Pliners.