RĪGA, 23. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Kaimiņš apsūdzēja Rinkēviču sakarā ar to, ka 2000. gadā viņam, kļūstot par valsts amatpersonu – Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, – kontā bija 10 tūkstoši dolāru, taču tagad viņam esot 306 tūkstoši eiro, "kuri iegūti no nodokļu maksātājiem". "Viņam krīzes nekad nav bijis," – apvainojies paziņoja Kaimiņš par Rinkēviču Facebook. Kaimiņam nav taisnība: krīze ārlietu ministram bija. Un naudiņu viņš sakrājis godīgi, viņš taču nav vainīgs, ka ministrijās pārāk daudz maksā.
Kur īsti Kaimiņam nav taisnība
Pirmkārt, 2000. gadā topošā ministra kontā 10 tūkstošu nebija. 10 945 dolārus viņam samaksāja "ASV vadība" – tā teikts deklarācijā. Un viņš šo naudu iztērēja, jo līdz kontam Saules bankā nonāca vien 1400 latu. Iespējams, atlika no algas. Tajā gadā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs saņēma 6741,48 latus. Vien 561 latu mēnesī. Ne pārāk trekni. Tādēļ amerikāņu dolāri ļoti noderēja. Tas bija neaizmirstams žests. Bet kurš būtu zinājis, cik ilgi būs labestīgi šie sabiedrotie? Tā nu jaunais cilvēks sāka atlikt melnai dienai, taču tā nenāca un nenāca.
Gluži pretēji: Edgara Rinkēviča alga nemitīgi palielinājās. 2003. gadā tā sasniedza 18 374 latus gadā (tas jau ir pusotrs tūkstotis mēnesī), divus gadus stāvēja uz vietas, un pēc tam sāka augt kā sēnes pēc lietus: 27 tūkstoši (2005.), 43 tūkstoši (2006.), 50 tūkstoši (2007.). Treknie gadi bija trekni arī Aizsardzības ministrijas ierēdnim NATO biroja vadītāja amatā. 2008. gadā viņš saņēma vairāk nekā 67 tūkstošus latu, jeb 100 tūkstošus eiro. Pēc darba Aizsardzības ministrijas ieņēma prezidenta Zatlera kancelejas vadītāja posteni.
2009. gadā iestājās krīze. Nācās savilkt jostu (līdz 44 tūkstošiem latu gadā), savukārt 2010. gadā alga samazinājās divkārt, pietuvojoties pirmskrīzes rādītājiem vien 2016. gadā: 55,8 tūkstoši eiro (nevis latu).
Otrkārt, taupīgais Rinkēvičs sakrājis nevis 306 tūkstošus, bet gan 310 103,16 eiro. Savu pirmo krājkasīti viņš atvēra Rietumu bankā un palika tai uzticīgs visus aprakstītos gadus. Tiesa, samazināja uzkrājumus šajā vietējā iestādē no maksimālajiem 15 000 latu (2004.) līdz 3171 eiro (2017.).
2005. gadā valsts amatpersona uzņēma kursu uz starptautiskajām finanšu struktūrām un atvēra pirmo kontu Swedbank, noguldot tajā 8 200 latu. Pēc tam zviedru banka kļuva par viņa galveno krājkasi, kuru viņš mēdza papildināt arī par 34 tūkstošiem latu gadā (2008.).
Treškārt, "no nodokļu maksātāju naudas" Rinkēvičs saņēma nevis 300 tūkstošus, bet gan daudz vairāk. "Ne dienu nenostrādājot privātajā biznesā, nekad nebija veicis savu saimniecisko darbību," – nosoda konkurentu Kaimiņš. Varbūt ministra profesija ir dzimteni aizstāvēt (to viņš darīja no sākuma Aizsardzības ministrijā, pēc tam – Valsts Kancelejā, un tagad ĀM)?
Dzimtene viņu dāsni barojusi. Ne vien ar pamatalgu, bet arī ar komandējuma piemaksām. Piemēram, algās 2015. gadā ministrs saņēma 31 438,87 eiro, savukārt komandējuma piemaksās – 6 628 eiro. Ja viņš būtu vadītājs-tālbraucējs, tik lielas papildus izmaksas varētu izraisīt nodokļu inspektoru aizdomas, taču viņš ir ministrs, kā Cēzara sieva, – ārpus aizdomās turamo saraksta.
Īsāk sakot, no 2000. līdz 2017. gadam dzimtene izmaksāja savam kalpam 744 tūkstošus eiro, un vēl 79 tūkstošus viņš saņēmis dažādās kompensācijās – komandējuma piemaksās un apdrošināšanas izmaksās. Tādēļ iespējas uzkrāt kontos vien katru trešo saņemto eiro ir tikai un vienīgi uzslavas cienīga.
Varētu uzkrāt arī vairāk — "ar mammu dzīvo" taču, zobojas Kaimiņš. Nekā nebija. No ģimenes locekļiem mūsu ministram ir tikai viņa. Un ar viņa algu mamma var nebēdāties par mazu pensiju un naudas trūkumu zālēm. Savukārt Rinkēviča krājkase, visticamāk, varētu kļūt par pamatu kādam labdarības fondam – nodot mantojumā kādam.
Kas ir dīvaini?
Septiņpadsmit gadu laikā Edgars Rinkēvičs tikai vienu reizi ņēmis slimības lapu un vienu reizi samaksājis par atvaļinājumu – diezgan lēti aizbrauca uz Portugāli par 1 258 latiem par divām personām (2002). Darbs deg, vai arī viņa atvaļinājumus apmaksā kāds cits?
Uzkrājis kontos 310 tūkstošus eiro, Rinkēvičs saņem procentos no noguldījumiem kaut kādas nedabiskas summas. 2014. gadā procentos viņš nopelnījis 236,23 – tie ir 0,00098% gadā. Ne Šveices bankā, kur no noguldītājiem iekasē naudu par saglabāšanu, bet mūsu Swedbank kopā ar Rietumu banku. 2017. gadā bankas kļuvušas pavisam nekaunīgas, samaksājot ministram 78,28 eiro (0,00025%). Bet viņš taču godīgi nes viņiem visu lieko naudu un nav veicis nekādas citas investīcijas.
Atšķirībā no senās ĀM kolēģes Sandras Kalnietes, kuru tas pats Kaimiņš atmaskoja par negodīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Bet tas jau ir cits temats.